diezgan dahuja laimes - 20. Decembris 2016

Ievietosim mārketingu ikdienas sarunās, reklamēsim sevi kā daļu no saziņas - paskaties uz mani, redz kāds es labs, redzi ko es māku, redzi ko es domāju, novērtē mani. Būsim produkti un pakalpojumi, kam tikai kripatiņu mīlestības vajag, tikai to mēs neprasīsim, nē. Prasīsim kaut ko citu, it kā mēs visi būtu telepātiski. It kā mēs zinātu, ko patiesībā katrs cilvēks grib to nekad neprasot. Nauda, vara, izskats, statuss, vārds. Visādu meikapu uzliksim, bet tas tikai aizmālēs acis.

Lai arī kāds melis es būtu, es gribu dzīvot patiesākā pasaulē. Man par to nav jācīnās, man jāiemācās necīnīties. Dievs, es redzu tikai elli.

Arlabunakti.

Stundu runāsim par revolūciju neizmantojot darbības vārdus.

Atmaskošu sevi atmaskojot citus.