diezgan dahuja laimes - 10. Augusts 2016

Mischef Brew - Old Tyme Mem'ry
https://www.youtube.com/watch?v=8uziTOL4zOs

"The brass passed off as gold."

Neizdevies joks.

Lai arī kādā dirsā šķistu mana eksistence, mans lielais izbēgšanas plāns joprojām turpina mani priecēt. Šodien devos braukt at fūri nu jau ceturto reizi. Minoties tur skaļā rīklē bļāvu Mischef Brew Old Tyme Mem'ry, domājot, ka ar savu balsi tulīt pat iznīcinošu šo kustīgo marazmu man apkārt dēvētu par dzīvi. Apstājos, uzpīpēju, pasēdēju zālē, sagaidīju fūri un atlaižot sajūgu pēkšņi sirdī bija miers, viss kustējās krietni burvīgāk, jo pats kustējos ar 14 tonnām prieka man pie dirsas. Tas rada ticību, kas ļaus man izpētīt šo plašo cietumu dēvētu par zemeslodi. Darbi ir iekavējušies, fūres tiesības arīdzan, negribas man neko darīt. Tiešām negribas, gribas skatīties, kā tas marazms man paslīd garām, bet tā tas nenotiek, jo ir tā lieta dēvēta par atbildību. Esmu atkarīgs. Atkarīgs no citiem un tas sāpina krietni vairāk, nekā es to gribētu sajust. Šķaidīt un pašiznīcināties vai arī tomēr pacelt savu salāpīto sociālos statusu. Esmu joks, neizdevies joks. Smieklīgi, ne tā?

Lai vēlreiz noskan Old Tyme Mem'ry, priecīgāku tas mani nepadara, tik noliek šo realitāti biezākā kažokā. Es tagad sarīšos piracetamu un strādāšu, neklausīšu savam ķermenim un pierādīšu savai dirsai, ka tā ir pelnījusi kustēties skaistāk. Esmu sevi nolaidis un man sevī atkal jāiemīlās. Jāuzšuj kāds skaists tērps uz mātes kāzām. Vakar taču kļuvu par onkuli. Dienās pieskatīšu mazo Loretu.

Es gribu kaķi vai mīlestību.