***
4.. Okt. 2015 | 11:40 am
Tā mēs katrs kačāsim savu varenību līdz brīdim, kad sasniegsim patiesu vientulību. Dzīvosim savos un citu stāstos, nevis lineārā laikā. Laiks neapstājas, bet mēs to sakapājam fragmentos, stāstos. Tā notiek, kad tā zemeslode griežas. Katru dienu kasīsimies viens ar otru internetā vai dzīvē, taču katru vakaru visi mīlīgi ierušinamies katrs savās sedziņās, guļammaisos, jo rītdiena jau būs cits stāsts. Cits fragments. Spiedīsim sevi līdz brīdim, kad prāts spēs domāt tikai vienu domu - komforts. Mūsu ķermeņi tam piekritīs. Bet ja paspiedīsi vēl, panāksi, ka tavs ķērmenis un prāts ne būt nav vienuviet un tad mēs dzīvosim jau divas konfliktējošas dzīves vienlaicīgi. Miers pazudīs, iekšēji un ārēji, mīlestība izplienēs, fokuss būš maldinošs, komunikācija būs tikai vienā virzienā, bet ar apņēmību visu vēl joprojām sasķelsi, it īpaši sevi, bet savu darbu paveiksi. Tu esi viss, bet esi sašķelts. Tava varenība.