***

22.. Aug. 2014 | 10:14 am

Atsaucu atmiņā savu radu novērojumus. Vai tiešām viņi izvairās tik pat ļoti kā es? Atceros, ka māte bija depresīva, tad viņa sāka močīt, kaut ko nepārtrauki, bezmērķīgi darīt, lai tik nebūtu jādomā. Un ja viņa domāja, tad domas ielika dzejā, tad domas bija jau definētas un saglabātas. Tās nebija vairs jāpaceļ.

Secinājums: jārada informācija un lietas.

caļvedis | aplēst | Add to Memories