***

4.. Feb. 2014 | 08:34 pm

Tik sūdīga atmiņa man vel nav bijusi nekad. Aizmirsu par viena čuvaka eksistenci vispār, lai gan sastapis viņu biju reizes 10, kopā norunājot vismaz 2 stundas par velosipēdiem un tehniskām lietām. Redzu seju, viņš saka "Čau Krišjāni", es saku čau, paprasu tam vārdu, kā es viņu zinu, viņš pasaka un tad man paliek kauns. Smadzeņu satricinājumi nenāk par labu, bet esmu vismaz priecīgs.

Kādu dienu jāsaņemās un darbā riktīgi vienu dienu janorukā tādā masīvā tempā, lai samazinās tā grūtuma sajūta, kas jau nedēļas divas krājās, viss notiek pārāk lēni.

Šīs dienas otrais novērojums - ir divu veidu cilvēki, tādi, kam patīk radīt pašu kodolu, struktūru, hierarhiju, māju, un tie kam to patīk izdekorēt to smalkās detaļas. Neaizmirsīsim arī par cilvēkiem, kas ņifiga negrib darīt.

Flows pēdējā laikā ir nereāls, novēroju to un priecājos. Jānostrādā šī ziema pamatīgi, lai nakamā būtu spožāka personālās izaugsmes ziņā.

caļvedis | aplēst | Add to Memories