diezgan dahuja laimes - 27. Oktobris 2013

Paskatījos vakar uz saviem radiem viena onkuļa 50 gadu jubilejā un sapratu, ka joprojām esmu lauku zēns, manī no pilsētnieka nav ne smakas, nu varbūt tikai smaka. Bet mani radi, it īpaši jaunākie - uj.

Kāds no radiem manā somā vakar ielicis mikro Jāgerīti. Tas laikam ir kāds neizprotams žests..

Man riebjas kļūdīties - it īpaši tā, ka pakāšu 15 minūtes savas dzīves tikai un vienīgi neuzmanības dēļ. Viena līnija nebija raustīta, bet gan pilna. Back to the drawing board!

Tas, ka miris Lou mani gan apbēdina..