diezgan dahuja laimes - 13. Oktobris 2013

Un brīnumainā kārtā viņai izdodas pazust katru reizi brīdi tieši pēc viņas uzrunāšanas, ne kripatiņu no atbildes nesaņemot. Mani apmierinātu pat bezgalīgas atrunas, bet ignorance nebeidz sāpināt.

Man pašlaik būtu jāstrādā , bet uz to pašlaik neesmu spējīgs.

Smiekli - tā automātiskā prāta reakcija pret informāciju, ko tas nav spējīgs apstrādāt. Man tas pietrūkst -prāts.

Informāciju tā pat nespēju apstrādāt, taču smieklus tas man neizraisa.

Atceros vienu reizi, kad es pazaudēju maku, to neatradu, pat twiterī biju iepostojis, un pāris tūkstoši to bija repostojuši. Dodoties mājās velo pārplīsa riepa. Lija lietus un stūmos 6km majās. Jutos nabadzīgs un nožēlojams. Mājās atradu maku, viss pārgāja.

Tagad nesanāk atrast, konta stāvoklis apbēdina, jo tikko samaksāju īri. Man ir mēnesis laika atrast maku. Tēvam neko neesmu prasījis jau gadiem un nemaz negribas to darīt.

Es esmu cilveks, kam vienmēr ir rezerves, tagad pa ļoti ilgu laiku tās tiešām izsīkst.

*update:

Pašlaik noteikti jāklausās šis: http://www.youtube.com/watch?v=IxihL9JPqWc