diezgan dahuja laimes - 6. Septembris 2013

Mamma teica, ka man ir jāiemācas no cilvekiem paņemt naudu - nevaru nepiekrist, nauda ir svarīga sastāvdaļā cilveku mijiedarbībā. Tad viņa vēl teica, ka man vajag sākt vadīt cilvekus, jo man tie atpkārt esot gana daudz un viņi tā vien uzprasās kā pēc vadīšanas.

Aizvakar sapratu/atklāju, ka esmu aizspriedumains pret politiku kā tādu, lai gan ne kripatiņu no tās neizprotu. Tas ir jālabo. Varbūt kādreiz tiešām būšu cilvēks bez aizspriedumiem.

Šodien darbā biju Baldonē, sēdēju svešu cilvēku pagalmā, vēroju šansētājus, bišķiņ kaut ko padevu un saulītē gozējoties lasīju grāmatu. No rīta kaut ko ļoti lēnām rasēju. Mamma teica, ka man šis darbs apnikšot vēl ātrāk par iepriekšējo, jo tagad objektos, ko projektēju, nav ne kripatiņas kustība. Man kustība ir vitāla dzīves sastāvdaļa. Mamma mani pazīst - viņa teica, ka esmu kā saule.

Mans visu laiku mīļakais filmas kadrs. Forši, ka māsa man parādīja Leos Carax. nevar aizbēgt

klusēšana ir zelts. šo es pašlaik pētu. neesmu īsti pārliecināts vai klusētājs ir šī zelta ieguvējs vai arī tas, kas ir izraisījis/saņem šo klusēšanu. šoreiz gan es nedomāju par apzinātu klusēšanu.