diezgan dahuja laimes - 18. Decembris 2012

Šodien attapos, ka man riebjas mans darbs līdz sirdz dziļumiem. Man riebjas jebkas, kam es neredzu galu un manam darbam gala nav, vienmēr var kaut ko uzlabot. Tā kā es nevēlējos strādāt, tad es devos pavizināties ar velo, paklaiņoju pa Humānu un galu galā uzdomāju, ka močīšu pie viena čoma palīdzēt izšķūrēt viņam pagalmu (25 auto stāvlaukumu), viņš piepelnās par mājas apsaimniekotāju. Sniega šķūrēšana ir tik lielisks darbs tikai un vienīgi tā iemesla dēļ, ka tam ir redzams gals. Protams, ir labāk ja sniegs tajābrīdī nesnieg.Protams, sniegu šķūrēt 2 stundas ir diezgan pagrūti, bet tas rada tādu gandarījumu.

Starp citu, pie manis jau ir ieradusies mīļā ziemas depresija. Bet gan jau to drīz nogalēšu ar pārspīlētu sXe pozitivitāti.

Un "Beck - Golden Age" ir lieliskākā dziesma ever.