diezgan dahuja laimes - 22. Jūnijs 2012

Esmu jau Amsterdamā, škiet, ka vietām manā prātā nav nozīmes. viss, kas mani fascinē ir tikai tas ko cilvēki dara un diemžēl visur tiek darīts viens un tas pats. Arhitektūra man jau apnikusi, mīties ar velo gan vēl ir prieks. Pats klišejiskākais ir tas, ka pirmo reizi ar velo nokritu pēdējo gadu laikā un nobrāzu celi tieši velo piemērotākajā pilsētā jelkad, uz plakanas, tukšas vietas ar 15mm slapju dzelzs apmalīti. sūrst! aizlīmēju asiňaino nobrāzumu ar duktteipu.

p.s. dabūju bakalaura grādu, tā man atrakstīja kāds universitātes darbinieks.