Laiks ir tagad.
23.. Maijs. 2012 | 11:58 am
Tā tas notiek. pēkšņi attopos, ka šodien ir mana bakalaura darba aizstāvēšana un es sēžu savas 9. klases izlaiduma uzvalkā istabā, lai gan ārā ir ellīgi lielisks saulains laiks, un ar sevi sarunājos.
Būtdams šajā uzvalkā pēkšņi atcerējos visus tos svinigos brīžus, kuros jau šķita, ka mācības un skola jau ir galā un lielā dzīve ir tur priekšā, tur pavisam tuvā nākotnē, lai gan tā patiesi tas nekad nenotika. Tagad tas tiešām notiks un es tiešām nespēju tam noticēt. Skola taču bija tik smieklīga padarīšana.
Jau kārtējo reizi pārliecinos, ka laiks neeksistē, bet tas ir labi, ka dzīve man to atgādina. Skatos kā visi kursabiedri jau plāno iegūt darbus, naudu un visus materiālos labumus, bet es mazliet pats baidos no savas plānprātīgās izvēles - es mīšos pāri eiropai un dzīvošu garāžā - ha, ha. Ko tad labāku varētu darīt ar augstako izglītību. Traks es palikšu noteikti, par to nav ko iespringt, jo savadāk es taču nebūtu nekas.
Būtdams šajā uzvalkā pēkšņi atcerējos visus tos svinigos brīžus, kuros jau šķita, ka mācības un skola jau ir galā un lielā dzīve ir tur priekšā, tur pavisam tuvā nākotnē, lai gan tā patiesi tas nekad nenotika. Tagad tas tiešām notiks un es tiešām nespēju tam noticēt. Skola taču bija tik smieklīga padarīšana.
Jau kārtējo reizi pārliecinos, ka laiks neeksistē, bet tas ir labi, ka dzīve man to atgādina. Skatos kā visi kursabiedri jau plāno iegūt darbus, naudu un visus materiālos labumus, bet es mazliet pats baidos no savas plānprātīgās izvēles - es mīšos pāri eiropai un dzīvošu garāžā - ha, ha. Ko tad labāku varētu darīt ar augstako izglītību. Traks es palikšu noteikti, par to nav ko iespringt, jo savadāk es taču nebūtu nekas.