Visām lietām ir savi plusi un mīnusi.
8.. Maijs. 2012 | 06:47 pm
Tikko no kursabiedra saņēmu vienu spuguļaparatu par velti. Praktica MTL3 at SMC Takumar 55mm f1.8. Pirmais, kas iepriecināja bija taska, ka šis ir pilnīgi mehānisks aparāts, ja neskaita TTL eksponometru, bet tad es ieveroju, ka manā objektivā ir drusku pelējums, bet tikai uz priekšējā elementa. Tad es tiku pie gūgles un lielie prieki, Pentax forums atzīst šo takumāru par labu esam, bet, protams, kā jau pieminēju, ir arī sliktās puses. Te arī slikta īpašība daiļā geigera skaitītāja video.
Nāksies aiziet uz universitati un izmērīt tieši šī aparāta un objektīva radioaktivitāti, jo īpaši vēzi vai kādu audzēju man negribas dabūt. Varu iedomāties, ko japāņi domāja to izveidojot. "Hei Hua, piemočījam klāt arī moš tōriju tam stiklam, lai dzidrāks - Amerikāņiem patiks!" Ja nebūs pārlieku radioaktīvs, tad arī to pelējumu gan jau iztīrīšu.
Bet aparāts vispār jauks. Mehāniski tikšķi, kas priecē dzirdi un būvēts arī kā zenīts, tikai vēl nāk klāt 1/1000s un normāls TTL.
caļvedis | aplēst | Add to Memories
(bez virsraksta)
8.. Maijs. 2012 | 10:30 pm
Starp citu jā, ir jau apritejis vismaz gads kopš manas pirmās apņemšanās būt pilnīgi skaidram. Ir bijuši celmi un puduri pa ceļam, lielākoties kofeīns, bet tas tulīt pat, pēc pāris dienām tiks atkal nogalēts - nolēdētā sesija. Izdzēru arī pāris alus vasarā, uzpīpēju ar [fuj!], bet tas viss tiešām ir pie malas likts.
Mana atmiņa laikam ir pārak īsa, un bieži neatceros tos iemeslus, kādēļ tādu ceļu izvelējos, bet šis īsais prāts vismaz dod man lielisku iztēli.
Viss, kas ir noticis, notiks vēlreiz, divkārt. /citats no filmas, kuru neatceros/
Mana atmiņa laikam ir pārak īsa, un bieži neatceros tos iemeslus, kādēļ tādu ceļu izvelējos, bet šis īsais prāts vismaz dod man lielisku iztēli.
Viss, kas ir noticis, notiks vēlreiz, divkārt. /citats no filmas, kuru neatceros/
caļvedis | aplēst | Add to Memories
(bez virsraksta)
8.. Maijs. 2012 | 11:48 pm
Man patīk agresīvi diskutēt par tematiem, par kuriem es pats jau esmu aizmirsis, tad man pēkšņi atmiņā ataust sava paša nostāja pret kādu noteiktu lietu, svēru, aizspriedumainību un ko tik vēl ne.
Tikko arī izdomāju ko es tiešām vēlētos, es gribu, lai tauta beidz velēties apmierināt savas nožēlējamās tieksmes un beidzot izdara kaut ko cilveces labad. Vai tad tas ir tik grūti mainīt pasauli. Ja to var Lauris Reiniks ar savām ziņģēm, kādēļ lai to neverētu jebkurš. Tā laikam ir laikmeta problēma, ka visi vēlas apmierināt savas tieksmes un pavaicājot: "Ko tu vēlies paveikt savā dzivē pirms nāves?" atbildes lielākoties ir "Gribu izbraukāt pasauli un braukt ar daudz ātrām mašīnām." vai "vēlos ģimeni un māju laikos." Ja cilvēki būtu tik kriksīti ambiciozāki, un ne materiālā ziņā, tad būtu arī labas atbildes uz šo jautājumu. Mainīt pasauli, nevis pīpēt hašu, sūkt alu vai pirkt aifounu.
Man tagad jājūtas mazliet vainīgam par to, ka pakistānis dur sev nažus galvā viņaprāt manis dēļ, jo kāds dīleris vēlējās vairāk naudu un neatčohnijās, ka tam čalim vairs nevajadzetu halociogēnus sūdus dot.
Neskaitāmiem cilvēkiem moš ir vēzis no tā, ka bija vajadzigs dzidrāks stikls un vajadzēja močīt iekšā radioaktīvus materiālus stiklā kad visi zināja, ka tie ir radioaktīvi, lai tikai japāņi varetu konkurēt ar Leicu, kas arī bāza toriju savos stiklos. Nu bļe! vai tas ir normāli?
Pagajušajā nedēļā darbā redzēju 6 nakts klubu īpašnieku tērptu labā uzvaklā ar izsmalcinātu gaumi un es iedomājos kā es justos viņa ādā un tad es attapos - drausmīgi - pilnīgi drausmīgi, kāda būtu man sajūta, ja manis dēļ pāris tūkstoši jaunieši katru ceturtdienu nodzertu savas tā jau vargās nieres, lai tikai man butu vairāk naudas. Cik tas viss ir šausmīgi. Tā jau ir, visiem sākumā bija dots vienāds daudzums visa, tikai laika gaitā parādijās šie atkarīgie vēlmju aplaimotāji, kas citiem atņēma un citiem dzīves vēl gandēja. Kā man tas viss riebjas.
Es nevēlos kļūt bagāts, un, ja kādreiz arī tāds tapšu, kas pat varētu notikt, tad noteikti to centīšos neitralizēt kādā laba veidā. Būt labam neatmaksajas, bet nauda mani pēdejā laikā šķebina. Visi tie sūdi, ko cilveki pērk katru gadu, jo šim dēlim ir 4 kodoli bļēģ!
Ir pāris jautājumi, ko uzdodu pēdejā laikā visiem, un jautājums par pirms nāves aktivitātēm mani laikam visvairak ietekmē. Es varu pieņemt, ka cilveks ir stulbs, bet ja viņa stulbuma pēc ir jācieš citiem, tas vairs nav pieņemami.
Atceros kā mans fizikas skolotajs teica, ka viņš personiski nošautu cilvekus 100 vismaz, lai Latvija būtu labāka vieta. Par savu skaitli neizteikšos..
Nesakarīgi.