(bez virsraksta)
4.. Maijs. 2012 | 08:55 pm
Brīžiem škiet, ka esmu jau pazaudējis savu mentalitāti. Studijas, šķiet, mani ir nolikušas uz lāpstiņām, vakar es pat izvelējos klusēt jautajuma uzdošanas vietā. Tagad man būs jāizveido kāda 12 soļu mentalitātes atgūšanas programma. Varētu sākt ar nepārtrauktu skaļu domāšanu/runāšanu ar sevi vai visu lietu uzskaitīšanu. Bļe! Esmu vientuļš. Tikko to sapratu.
Mans sienas pulkstenis atpaliek par 3 stundām, jo baterijas vairs īsti nevelk, uzreiz interesanti, jo pazūd ticība laikam īsti nezinot, cik ir pulkstens. Tad tualetē kāds ir noņēmis spoguli no sienas. Tas arī ļoti forši pārbauda manas paražas. Pamīžu. nokratu, skatos spogulī visā nopietnībā un tad sevis vietā ieraugu naglu sienā, tāda neeksistenciāla sajūta. Neesmu nekas.
Man vajag kaut ko darīt.
#1 Man riebjas vientulība.
#2 Man riebjas sevi piekāst, lietot kofeīnu un tad trīs dienas mocīties no kofeīna pohām.
#3 Godīgi sakot, man riebjas cilvēki, kas no savas dzives grib tikai un vienīgi iegut prieku.
Tas ir tiešām neciešami, es apzinot, ka tādi ir visi 70% cilveces, bet tas man tiešām neiet pie sirds.
#4 Man riebjas, ka ciba izstiepj visu garumā, ja kāds krāns ieliek pārak lielu attēlu!
#5 Man riebjas, ka esmu izniekojis gadus, lai iegūtu papīra gabalu, kas apliecina to, ka esmu tiesi tads kā visi, be es tāds neesmu.
..turpinājums sekos,
#6 Man riebjas ēšanas process, nu kapēc jau tagad vairumā nevar ieviest sabalanseto šļurgu pārtikas sistēmu, ar prieku to izmantotu.