diezgan dahuja laimes - 26. Aprīlis 2012

es sēžu animatoru datorklasē, kas ir 80% pilna pustrijos naktī un pēkšņi nodomāju, ellē ratā, kapēc es neizvēlējos kādu priekšmetu, kurā būtu arī daiļā dzimuma pārstāves. Labi, manā kursā ir divas, bet viņas, salīdzinot, ir tādi čaļi.

Visu studiju laiku būtībā pavadīju citā universitates korpusā un mūs laikam speciāli tik strikti nodala, ka inženieri nekad neredzēs nevienu sievieti, būtu vismaz salikušu humanitāros ar eksaktajiem vienā galā, lai būtu kāds dzimumu balanss.

Tagad es saprotu, ka mans studiju laiks ir bijis visvisvisgarlaicīgākais periods manā mūžā.

Tas būs jāmaina, bet pa priekšu nevajadzētu izgāzties šajā bakalaura darbā.

Vispār tāds prieks tagad rodas rakstot nobeigumu, nejau tādēļ, ka esmu pabeidzis, vēl daudz jāmočī, bet tādēļ, ka sava bakalaura ietvaros(pēdējās nedēļas laikā) es par 80 GBP uzbūvēju velosipēdista jaudas mērītaju, kuram precizitate ir 1%, kas ir tik pat precīzi kā 500 GBP komerciālie varianti.

vairumā ražojot cenu būtu pie 30GBP + 1 gab arduino. Vienīgais mīnuss laikam tas, ka der tikai single-spīda variantā virsū jebkerai šosejnieka standarta vītnes rumbai, kas nemaz nav tik liels mīnuss.

bļe, tiešam jūtos tā, ka esmu nopelnījis vienu bakalaura grādu inženierijā.

Bakalaurs nodots, zinu, ka nav perfekts, bet šķiet, ka nevaru izgāzties šajā darbībā, godīgi sakot nezinu, ko darīšu, ja šī būs tā reize, kad pirmo reizi izgāzīšos kādā studiju darbībā..

Vāl palicis iespringušais garstāvoklis printēšanai..

nagulēju stundas 35, gulēju tikko stundas 5, tagad 6 stundas man nakts klubā jāstradā. Nu kapēc?!