diezgan dahuja laimes - 31. Marts 2012

Viens no mājas biedriem, dodoties uz Parīzi, izteica, ka vēlās aizņemties manu 50mm f1.4 objektīvu, tam piekritu, ja viņš man tajā laikā aizdos viņa Pentax-M SMC 40mm f2.8 pankūku. Tā arī tika izdarīts. Ar šo pankūku izbildeju divus kadrus un dēēēēm cik tas ir ass, pat velnišķīgi ass un mazs ar. Pilnīgi ir tā sajūta "gribas", bet šādā grēkā nekritīšu. 70 Ls tomēr, šausmas par vienu maza stikla gabalu, ņemot vērā, ka par savu f1.4 samaksāju tik latus 20.

Vispār vakar noritēja viena patīkama saruna par aparātiem, kura galu galā nonāca pie tā, ka kursabiedrs, kurš tikko iegadājies jaunu digitālo spoguli, atdos savu m42 maunta Prakticu ar kādu Pentax objektīvu, kurš itkā esot labs, šis aparāts kas jau gadiem krājot putekļus plauktāun nav aiztikts gadus desmit. Tad jau redzēšu, ko saņemšu, bet katrā gadijumā nevar būt slikti saņemt vienu vācu inženierētu aparātu, kas iet kopā ar lētajiem, labajiem krievu objektīviem + man taču kaut kur skapja aukšā mētājas viens Industar 50-2 50mm f3.5 objektīvs. Būs man mazs, ass filminieks.

Tas nolādētais brīdis, kad saproti, ka kārtējo reizi esi paņēmis rokā savu filmiņas aparatu, lai tikai nobildētu savu tasīti/krūziti/glāzi vai kādu citu keramikas izstradajumu. Man jau ir kādas 6 attīstītas krūzīšu bildes.. pietiks puis, pietiks.

Esmu sapratis, ka man vajag atkal nomainīt visu savu mūzikas kartotēku. Kaut kas protams paliks, bet diezgan tiks izdzēsts.

Dzīvoju šajā studentu mājā jau divus gadus un pāri ielai ir tāda frizētava pie kuras lielākoties izklaidējas pakistāņu jaunieši, pīpējot dažadas substances, un tur nekad nebiju bijis, protams, līdz šodienai. Tā šodien mājas biedrs Andri pavaicāja, vai nezinu cik tur maksā par apcirpšanu, tā kā igainis Andres pagājušo gadu teica, ka pa 3 GBP tur tikko nocirpa matus, tad arī to paziņoju to Andri. Tad viņš izteica vēlmi uz turieni šodien doties un tad es iedomājos, ka mēs varētu doties abi divi, jo man prātā iešāvas tā klišejiskā scēna no nezinu cik seriāliem, ka sievietes tā darot - visas kopā iet pie frizieriem. Tā arī izdarijām, pie atvertajām durvīm pavaicājām līdz cikiem strādā, teica, ka vel tikai pusstundu, un pēc desmit minutēm sēdējām jau viņu, mazliet pēc marihuānas smaržojošajā, frizetavā. Pienāca mūsu kārta frizēties un tad es sapratu, kādi nīkuļi ir Latvijas frizieri, pusstundu čakarējot vienu griezumu. Šie brūnās ādas pārstāvji to darīja uz manu galvu vispār neskatoties, runājot pa mobīlo telefonu un aplūkojot, kas notiek aiz logiem, tā manas 6 cm garās cirtas ar šķērem apcirpa 8 minutēs ar ideālu pāreju un smuki nolīdzinātām maliņām. Gribejās jau tā, ka man ar Andri sanāktu saruna, kamēr mūs apcērpj, bet nē, biju pārāk aizrāvies apvaldīt savu apbrīnu, kā šie profiņi stradā. Brīnišķīgs notikums.

Kad kādu dienu ceļošu pa imigrantu apdzivotām vietām, vai pašu Pakistanu, tad noteikti vēl iegriezīšos kādā "Kashmiri Hairdressers" pa ceļam..

Nākamais šīs dienas jaukais notikums. Tikko par brīvu dabūju velo stūres somu savam velo tripam. Kā es dievinu freecycle.org - tur esmu jau saņēmis vienu šosejnieku [to, kuru atdevu brālim], atdevis vienu filmiņu aparātu, kas nebija tajā labākajā stāvoklī, un tagad saņemšu vēl somu, jo tikai paprasīju. Cerams, ka vēl ko nepieciešamu dabūšu, jo paprasīju arī aizmugurējos panierus, priekšējos panierus, kādu guļammaisu un telti vai bivvy maisu. Jā - tas arī viss, ko gribēju teikt. Jāmāk paprasīt.

p.s. bet rīt varētu doties čeritī šopu šopingā meklējot spandex šortus..