Lieliskāki brīži nemēdz būt..
22.. Feb. 2012 | 10:25 pm
Skan: klavieres
Biju piestrādat pie sava bakalaura, izveidoju pāris rasejumus sēžot universitates tukšajās datortelpās, tos vāl aizgaju izprintēt. Izejot āra no bibliotēka, kur tie tika izprintēti radās dīvaina doma. Varbūt aiziet pamēģināt klavieres paspēlēt uz universitātes ātrijā. Parasti tur ir tik maz cilvēki vakaros, ka nebutu pat kauns spēlēt, jo pat tie pāris, kas tur būtu ar austiņām uz galvas, nedzirdētu, ka ne sūda nemaku spēlēt klavieres. Tā arī darīju - devos un ātriju, noskanēju savu studenta ID karti pie automatiskajām durvīm, tiku iekšā, cilvēki kādi 7 tur bija, tā kā nebija par ko iespringt, jo nav kādi 60. Piegaju pie klavierem, apsēdos un sāku domāt, ko spiest? [protams spiežot taustiņus pēc iespējas vājāk, lai neviens nedzirdētu] Tad pakāpeniski spēlēšana uzlabojās, un es atjēdzos, ka biju nospēlējis jau kādas 20 minutes tīru improvizāciju, kas man ellē rata tik labi izdevās, divi jaunieši pat pienāca pielūkot kā es spēlēju un izteica pāris komplimentus. Pēc kādas nospēlētas stundas piecēlos un izgāju ārā no universitātes laimīgaks nekā jelkad! Tagad varu teikt, ka protu spēlēt klavieres.
Jāpiemin, ka protu spēlēt ģitaru un trompeti, taču par mūzikas teoriju man nav ne jausmas, tā kā šis man šķiet kā kaut kas nereāls. Ejot mājās pa ceļam nopirku lielu čipšu paku, lai apmierinātu savu laimi ar kādu depresīvu ēšanu.
Katrā gadijumā tagad došos spēlēt klavieres kādu vienu reizi nedēļā, lai savu prasmi uzlabotu. Vēl tik jāiemācās kādas bungas un varēšu kļūt par vienu no tiem krutajiem ielu muzikantiem ar kādiem pieciem instrumentiem.