diezgan dahuja laimes - 14. Februāris 2012

Savādak izteikties šoreiz tiešām nevar. Jau mēnesi ar pus gaidīju, kad universitātes darbnīcās man uz pasūtijumu pagatavos frīvīla adapteri mana bakalaura e-velo, bet tagad, kad jau ento reizi eju apvaicāties kā norisinās šī adaptera izgatavošanas proces, bet man pēkšņi paziņo, ka to izgatavot nav iespējams tik no rasējuma vien, tagad jāmaina nezināms kvantums prāta lolojumu, lai tik viss norisinatos tā, kā vajag. Ellē ratā kā man tas nepatīk. Itkā viņi nevareja man to ātrāk paziņot, un vismaz kārtīgi apskatīt to rasējumu, kad viņiem viņu iedevu. Tizli visnotaļ.

Bet pozitīvi uz to visu skatoties, man tagad ir noticis kas slikts un tagad mans prāts beidzot atčohnās, ka pie tā visa taču pamatīgi jāsāk strādāt. Novēlu veiksmi man!

Viss rit uz priekšu. Šodien sapratu, ka es tiešam māku rīkoties tikai tad, kad kas slikts notiek, tad, kad ir labi, es esmu dārzenis. Un runājot par dārzeņiem un pārtiku. Šausmas pēdējās. Svētdien kā jau katru reizi, kad dodies iepirkties, iegādājos 3 sulas pakas, šoreiz bija kaut kāda akcija un izvēle krita un citām, nevis manām klasiskajām apelsīnu, greipfrūtu un ābolu sulām. Domājot, ka pērku plūmju nektāru, es iegādājos žavetu plūmju sulu un tad sakās izklaides [gāzes]. Palasot uz pakas ,pēc jau divu dienu lietošanas, tajā ir tik nejēdzīgi daudz šķiedrvielas, ka logu turu vaļā nepārtraukti, pašam grūti elpot.