diezgan dahuja laimes - 17. Janvāris 2012

Neatceros, kur to dzirdēju, bet kaut kur bija teikts: "Ja Tevi kāds kritizē, tas ir tikai tādēļ, ka Tu viņam neesi vienaldzīgs." Es nepārtraukti kritizēju visus. Tas ir tikai tāpēc, ka man šī sabiedrība, kuru kopsavilkumā nevaru ciest, man sasodīti rūp. Es gribu, lai tā ir skaista, gudra, eleganta. Tas, protams, nav iespējams, bet kaut kā es tomēr centīšos visus pārmācīt. Varbūt visus nē, bet tomēr. Man tieši tā dēļ pēdējā laikā patīk uzdot neskaitāmus jautājumus visiem, kas uzdrošinās ar mani veidot dialogu. Jautājumi,šķiet, ir vienīgais, kas spēs kaut ko mainīt. Bet tagad esmu iedziļināties cilvēku psihometrijas analīzē un cenšos saprast, vai ir iespējams mainīt šīs robežas cilvēkos. Laikam tikai un vienīgi ar diktatūras palīdzību visu mūžu cilvēkiem dodot tikai un vienīgi pareizu informāciju. Prasās uzrakstīt kādu manifestu.

Balakus istabas komrādi pašlaik ir manāmā zaļuma reibumā. Viņiem visiem parīt ir katram pa eksāmenam. Gudri viņi īsti nav. Viņiem par to, protams, ir vienalga - man nav!

Prieks ir viltots divlatnieks.