Šorīt sevi piespiedu piecelties 10 minūtes agrāk nekā parasti, nu man bija rezervē jau 20 liekas minutes. Kkādā veidā spēju izvairīties arī no ziņu lasīšanas.

Rīti ir skaisti, īpaši, ja izejot no mājām vēl ir tumšs. Arī trolejbuss nebija ilgi jāgaiga. Un zini, man bija neparasti labs garastāvoklis. Vairākas reizes pieķēru sevi smaidam.

Ja es nebūtu tik slinka, tad tādus AGROS rītus sev dāvinātu biežāk.

Atkal pietrūkst laika. Un tā notiek periodiski. Nolaižu acis un paskatos monitora labajā stūri, tuvojas pusdienas. Un tad vakars, vēlās vakariņas un miegs.

Iespējams, ka atliks laika sevi palutināt ar nakts kafiju... kapēc es domāju par to, ko darīšu, varbūt tāpēc, ka to visu piedzīvot reizēm nav laika.

Tāds abloms.

Cītiīgi izpētīju tramvaju sarakstu, jau sāku domāt, ka novembrī noteikti pirkšu kartičku visiem transportiem no tos sastrēgumus nevaru izturēt (ar tamvajciku ātrāk...)

kā tad. a C daļa centrā. bļin.,.. uz gada beigām jāiegādājas plānotājs, a to par Z-Svētkiem aizmirsīšu.