komponists - February 15th, 2007 [entries|archive|friends|userinfo]
komponists

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

February 15th, 2007

[Feb. 15th, 2007|02:46 am]
Ērkšķu vietā cipreses

Festivāla SAXOPHONIA atklāšanas koncerts
Rīgas Svētā Jāņa baznīcā š.g. 13. februārī


Jāņbaznīca kā festivāla SAXOPHONIA atklāšanas koncerta norises vieta sākumā mulsina – baznīca un „pasaulīgais” saksofons? Publika plūst straumēm, izrāvušies no darba dienas likstām un cerībā gūt muzikālu baudījumu. Tas viņiem izdosies, bet visu pēc kārtas.
Koncerta sākums pēc mācītāja ievadvārdiem ir negaidīts. Publika vēl knosās un gaida mūziķus uznākam, kad no balkona spēcīgi sāk skanēt Maijas Einfeldes Romance (skaņdarbs alta saksofonam, sitamajiem instrumentiem un ērģelēm). Komponistes darbs ir kā saksofona dziesma, iesprostota starp diviem nepielūdzamiem spēkiem – skarbi dievišķām ērģelēm un skaudri laikmetīgiem sitamajiem instrumentiem. No romantikas nav ne miņas, arī autore atzīst, ka „Romance sanāca drusku dramatiskāka, nekā bija iecerēts”. Saksofona dzidrā un asā skaņa piepilda baznīcu un katrs klausītājs to jūt kā savas dvēseles disonanto saucienu. Publika vilcinās aplaudēt, gaidot atbildi, kura katram ir jāatrod sevī.
Improvizācija par latviešu tautas dziesmu Tumša nakte, zaļa zāle un norvēģu tautas melodiju Kāzu maršs (Brudemarsj) liekas ļoti pārdomāta, bez minstināšanās „sadraudzējas” latviskais ar norvēģisko, skumjais ar priecīgo, minors ar mažoru. Tie vienojas, pateicoties abiem autoriem un izpildītājiem – Atim Stepiņam (ērģeles) un Rolfam Erikam Nīstremam (saksofons).
Gundegas Šmites Komēta (The Comet) ir maza un kustīga. Četrdaļīgais cikls ļauj mums sekot līdzi kosmosa dzīvei. Creation (Radīšana) no nekā uzbur muzikāli saspiestu putekļu mākoni - vēl nenoteiktu debess ķermeni. Flight (Lidojums) ir lidojums bez mērķa, kā rotēšana pirms nolaišanās - uz riņķi vien. Frozen time (Sasalis laiks) ir apstājusies laika telpa, kvadrāts, kurā sastājās mūziķi, skaņa, kuras vidus ledus pilns. Kosmoss uzkarst pēdējā daļā Scintillations (Uzliesmojumi), komēta piedzīvo savu lielāko prieku, aizlaizdamās kosmosā, nevis lai sadegtu, bet lai atgrieztos. Muzikāli autore savu komētu padarījusi ļoti konkrētu, visas daļas vienojot ar akcentiem un kopīgu skanisku lauku. Jāuzteic Stokholmas saksofonu kvartets (Svens Vesterbergs, Jergens Petersons, Leifs Karlborgs, Pers Hedlunds) par aizrautīgu izpildījumu, komētu rādot te siltu un topošu, te metāliski aukstu un sastingušu.
Koncerta garīgā kulminācija neapšaubāmi ir Riharda Dubras oratorijas Omnes sitientes venite ad aquas (Visi izslāpušie, nāciet pēc ūdens) pirmatskaņojums Maki Kasai (alta saksofons, Japāna), Stokholmas saksofonu kvarteta, Rīgas saksofonu kvarteta, Kristīnes Adamaites (ērģeles), Edgara Saksona un Riharda Zaļupes (sitamie instrumenti) un Valsts akadēmiskā kora Latvija izpildījumā, diriģente Inita Kamarūte. Skanējums (izkārtojums gan balkonā, gan publikas priekšā) rada „pūkainu” kupolu, zem kura mūzika savijas un apvijas, paceļ augšup, ievedot klausītāju ēteriskā un skanošā Dieva pasaulē. Aizraujas elpa, skan dzidras un pilnasinīgas balsis, žilbinoši saksofoni, vareni sitamie instrumenti un ērģeles, muzikāli ietērpjot pravieša Isaja grāmatas fragmentus. Oratorijas forma ir viļņveidīga, pretstatot solo ar pilnskanīgiem tutti, modālus posmus ar „garšīgu” tonalitāti, kustīgu polifoniju ar korāli. Pusstundas garumā aiz katra muzikālā soļa mūs sagaida jaunu krāsu harmonijas. Oratorija sākas ar vieglām un vijīgām sieviešu balsīm, izved caur drūmām ērģeļu skaņām, dramatiskiem unisoniem, aktīviem saksofonu tembriem un noskaņu papildinošām zvanu un zvaniņu šķindoņām. Teksts un mūzika kulminē ar vārdiem „Ecce adsum” (Redzi, šeit es esmu), lai noslēgumā, atgriežoties pie sākuma teksta un modālās melodijas, darbs kļūtu arvien apliecinošāks. Crescendo un tutti, zvani un eņģeļu koris, - man otrdienas vakars vairs neliekas tik auksts.
Neviens nejautā „kā patika?” vai „ko domā?” - baznīca un koncerts, mācītāja vārdi un atraušanās no realitātes ir apliecinājums muzikālam baudījumam. Ļoti daudzveidīgam. Dažādība apvieno, savieno un pārveido sirdi siltāku.
Ērkšķu vietā uzaugs cipreses, un dadžu vietā mirtes: un tā būs mūžīga Kunga zīme, kas netiks atņemta.
linkpost comment

navigation
[ viewing | February 15th, 2007 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]