| Turpinot par Janlaikiem |
[Jun. 1st, 2005|02:10 pm] |
Cilvēka darbība tiek realizēta kā kultūra. Kultūra ir svarīgāko vērtību realizācija, kopjot cilvēka augstākos labumus. Kultūras būtība ir apstāklī, ka tā pati sāk kopt kopšanu, tādejādi kļūstot par kultūrpolitiku.
-Šis tas no Martina |
|
|
| Cilvēks pats izveido savu stāvokli pret esošo (II) |
[Jun. 1st, 2005|05:32 pm] |
| [ | mood |
| | hmm | ] |
| [ | music |
| | Mudvayne - Not falling [second_version] | ] |
I Esošais ir tas, kas pats uzrodas un atklājas, kas kā klātbūtnīgais satver cilvēku kā klātbūtnīgo, t.i., to, kas pats sevi atver klātbūtnīgajam, to uzklausot. Esošais nekļūst esošs tāpēc, ka cilvēks to uzlūko priekšstatīšanas nozīmē subjektīvas percepcijas veidā. Drīzāk cilvēks ir esošā uzlūkotais, tas, ko sevis aptverošais savācis klātbūtnei pie tā. Esošā uzlūkots, tā atvērtībā iesaukts un iekļauts un no tā atkarīgs..
II Representatio - priekšstatīšana - pa rokai esošo novietot sev priekšā kā pretimstāvošo, attiecināt to uz sevi. Priekšstatošo piespiest ieiet attiecībā pret sevi nostādot noteicošajā lomā.
Līdz ar II variantu cilveks veido pasaules ainu (faktu piemeklēšana). |
|
|