| Time |
Event |
| 9:05p |
krutanutsja bi
apēdu maisu ar tārpiem, puķēm, haizivīm
jānogriež nagi
jāsalst kājām pīpējot
aizstiep rokas līdz sienai
pienā izmērcē matus tus
degvielas uzpildes stacijā dus
ogļūdeņradis rūdis tusnis
viņu sauc skolā pienākums kluss
santa teto uz muguras pukst vēnas
kāšu krusts sarkana bārda
melioratora piezīmju grāmatiņa
sertifikāts apliecini miris
jā miris |
| 9:06p |
uzbūvē sirdi no koka no māla
pieslēdz pie strāvas
aproci rokas dobē līdz elkonim
tukšas acis man mutē akacis
rauj iekšā ārā iekšā ārā
apstājies nobremzē
pufaikā bāka pil lietus un tu uzmet māgu
kādā krāsā?
malu malas pilnas māsu
pieslien pie sienas medmāsu krāsu
notriep no malas līdz sāmsalai krāsu
sarkanu uz balta krustu ar māllēpi
pārplēstu lūpu
lustru karalis
paralīzis |
| 9:08p |
redzēji nozibam sarkanu gaismu
atpakaļgaitas spoguli salauzi
pret redeļu solu klaudz ribas
sistas nav manas
nesāp
kauciens uz bremzēm sēž cilvēks
stāvi nekusties pamanīs benzīns
iešņāksies krāsmatas lodāmuru gāzmaskas
uzliesmos pīlādži piedzerti rudeņi |
| 9:10p |
vork it aut vork it vomit
muskuļu masa
divi tovējumi kaste štovētu kāpostu
veci
koka kastē turēt iemauktus
benzolātus alkaloīdus
mazos Busenbergas bērnus
mīzalus - redzi atspiedās uzacis
tv ekrānā skatāmies briesmenes
bet tēvocis Piedzēris bez lūpām
elpo krūmā Celofāns Maisiņš
ar uzbrēktām ūsām tur gaisā spainīti
mazo Cimdu Maisiņu XXX |
| 9:13p |
nosali pirmāks par manu cigareti
pelnus lietū pakāri
kā sakārnīšus
gārņis spārnus krāso
lido zemes spridzināt ar krustiem
iedūrās sirdī nezāle Mārīte
piepes pie lūpām spiež dvēsli
Būrīti |
| 9:15p |
uz atlabšanu kliedza maitas
uz atlidošanu bonbonkas kraukšķīgas
še bērniņ sviestiņš un desiņa
ieziedies biezpienā turies uz celīša
kādas šausmas, iekliedzes klasīte
lec tač uz priekšu iemet pa puslodi
redzi
šeit ir antarktīda
bet te dzīvo tedis Bērītis
piedod ka pakāru vārdu kā rīmīti
tu taču saproti mīkla kā pīlīte
muldoņa, neticu krāsām bez papīra
tagad man galvā skan svešāda balsīte
tādā kā latgalē varbūt vai senatnē
vārdus loka kā kretīnam Berlīnē
es atceros Kristīni viņai nav matu
ausī pa caurumu raugās baisi
MUTAUTI
bļa, pizdec kā baranka trāpīja
tukšumā tālumā pilnas ir mājīgas
rožkalniem putnubiedēkļiem
redzi nozaga bizbizmārīti
klusu uz mirkli mums tuvējā baznīca
kredītu sālsmaizi burvīgu vinčiku
aizlāpi palagu nav kur palikt
uz grīdas trīsstāvīgs marihuānis
glauda dēlim locekli
pediņš ar košļeni
aizlīmē lodi manai tintes pildspalvai
ai izbeidzies, tas taču skaidrība
kam gan būs dēvēt tevi par tētīti
visas blusas uz palodzes sasala
vaska figūras naudu sadala
bet es bet es atkārtots pioniers
visu bez sievietēm protu pat minetu
redzi ja rezina dzīvi ar kakla siksniņu
metrīgu
tad sanāk dabūt bietē ar bitiņu
bumbiņu ripina haiveijs uz riteņa
ķēde pa mute birst santīmi gramīgi
putnubiedēklis ieraugi atjauno pacieni
p-a-c-i-e-n-t-i uz galvas griežas breikā bez atsperes
atlūzas iešu gulēt nav nakstsmāju
labi ka neglūn labsirdīgas lamangas
savādāk gals uz vietas un tēvija atvadas
tagad visiem gudras galviņas
klausās kā lietū lāses kopojas |