braalis, komats' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Tuesday, November 9th, 2004
| Time |
Event |
| 10:01a |
vienu naudiņu jūras mēnestiņam, lai mūzika spēlē džambu. smejmoons sienas karnevāls | | 10:03a |
katrai baterijai savu priekšautu | | 1:50p |
paēdu ķīniešu restorānā, tajā uz kuru teeja norādīja. nē, neēdu viens, ar kolēģi.
kamēr nerakstīju cibā, pierakstīju kādas 70 lpp. worda dokumenta formātā. iedomājos kā šis blāķis būtu ietekmējis cibas kolektīvo zemapziņu.
tam jau nav nozīmes, bet mierīgs pēc maltītes, negribas vairs nekādos kalnos kāpt.
īsti neparakstos zem šī teksta, bet kā laikmeta liecība derēs. katrā ziņā tā izdzēšana sagādātu lielākas ciešanas nekā tā publicēšana. | | 2:40p |
pašrocīgi mācos drukāt kirilicā, lai var komunicēt ar cilvēkiem krievu tīklā. tāds lūk plāns. uz taustiņiem burtu nav. iemācījos rakstīt pavārs, tas izskatas tā повар е ir tur kur t burts latviešiem. ja spiež latviešu burtus tad sanāk gjdfh t. mazpamazām un man sanāks | | 2:52p |
atceros bērnībā gulēju gultā un skatījos uz rakstāmmašīnu ar kirilicas šriftu. gulēju galvu pār gultu pārkāris un burtoju līdzi tā kā tas rindā stāv
фывапролджэ
ячсмитьбю
йцукенгшщзхъ | | 3:55p |
domāju par to, kad pietiek un kāpēc pietiek. tāpēc, ka krītu uz nerviem vai tāpēc, ka noguru, gribas atpūsties un mest mieru. cilvēka ķermenim ir spēju robežas. un garīgās potences. atpūsties, atlaisties, nedomāt. nē nē. negriba izskatīties smieklīgi pierunājot pilnu ēteri. jau runātas lietas. vai tas iemesls lai par to nerunātu.
noliksim lietas kā tās ir. es rakstu un nejau kā atspoguļojot svešu gribu, es pa savu tuneli drāžos uz mocīša. labi, ka ir auksts, es vēl tagad šķērsojot ielu neatļautā vietā pie savas skolas skatos vai mocīts nedrāž pa pretējo joslu man virsū. | | 3:59p |
es vēlreiz te atnāku pavērot, pieņemu savu ideālo viedokli, mazliet noignorēju reālo situāciju (jau iepriekš nomainu lietāja vārdu, lai, piemēram, klukucim nesakristu uz nerviem. viņš taču punktu draugiem pievienoja; doma - ak vai kāpēc es sevi tā moku, būtu sēdējis klusu un nebūtu jāatklāj savas kārtis tādā apmērā). | | 5:00p |
paskaties uz to no šīs puses. tu nevari būt visur vienlaicīgi. kamēr tu pagriezies, tikmēr jaciņā ieķeras dadzis. atstāj to mierā, ļauj izplūst, pašam būs labāk, mierīgā garā |
|