| 10:29a |
tā nebija mūsu ar brāli vaina, ka dizantērijas plosītajā lauku apvidū pēkšņi parādījās dīvainas radības no mūsu sapņiem. mēs darījām visu ko varējām, bet jāņem vērā, ka bijām apjukuši, kas šo varēšanu rediģēja ar mums nezināmu koeficientu. negribu izklausīties pārāk laipns, bet ja reiz sadodas rokās visi pasaulē mītošie un mītošās no mūsu sapņiem un... es dažreiz saprotu par ko iet runa brīžos, kad nav pagalam kur likt enerģiju un daudzstāvu mājas nepiedāvā neko no tā ko mūsu dvēsele savās slepenajās kriptogrammās ir pati sev atsūtījusi no vienas malas uz citu un tā pa kādu no ģeometriskām(?) figūrām cirkulējot, beidzot nonāk..kur?
vien?vārdsakot, vai arī to var pateikt savādāk - ja reiz gadās kādreiz sastapt kādu milzīgu zvejnieku, kurš nav devies kārtējā zvejas izbraucienā, tad noteikti var pajautāt kā iet tiem viņa kolēģiem jūras tajā malā, kur uz paštaisītām bērza tāsīm tiek rakstītas vēstules cilvēkiem bebriem, biedriem, saliekamām manufaktūrām.
arī tas, bet gribēju teikt, ka konsultējoties ar brāli, nolēmām devalvēt nacionālo valūtu, nē, nē, tas bija joks. mēs vienkārši esam nolēmuši pajautāt kādam vai nav bailīgi tās melnās vārtrūmes. mēs jau saprotam, ka nav nekādi viduslaiki, bet ja ņem vērā. nu ko tad ņemot vērā?
muļķības, šodien ir jauka pavasara diena un ja reiz ir teikts, ka..tur.. saprati..kas par..
jauki..! |