| 6:48p |
Raugi, kad dzirdu pasakas.. Tur "lemesis", "vārpstiņa", "kariete", "doze", "ilksis"..
Darbs ir nomiris kopā ar vārdiem. Vārdi kļūst seni, tad izzūd.
Es eju pa birojiem un skolām un meklēju to Darbu, kurš jau sen izmiris. Satieku darbošanos un uztraukšanos, un pārvaldi, un visu citu, bet ne Darbu.
Pirmdien nosēdēju piecas stundas kādā kabinetā. Tā arī neatradās nevienam laiks ko ierādīt.
Man tur ir prakse. Šodien tur klaji vilku jaunuzadītajiem dūraiņiem diegu galus. Varbūt nebij visai smuki. Bet es negribu izskatīties. Es gribu, lai man ir kāda jēga un no manis ir kāda jēga.
Manam draugam iet līdzīgi. Zelta rokas sēž mājās.
Man šķiet, mēs rūgstam. Kad uzrūgsim līdz vārīšanās spēkam, tad būs viss tas labais. Dusmas atbrīvo. Neatkarība ir radoša. |