Sestdien
(1.Kor.15: 58- 16: 3; Lk. 5: 17-26)
„Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam virs zemes ir vara grēkus piedot. Tad Viņš sacīja paralizētajam: „Es tev saku: celies, ņem savu gultu un dodies mājās.” (Lk. 5: 24) Grēku piedošana – tas ir iekšējs, garīgs brīnums, dziedināšana no paralīzes ir ārējs brīnums. Ar šo notikumu skaidrojama un apstiprināma Dievišķā spēka ieplūšana gan tikumiskajā pasaulē, gan fiziskās pasaules parādību plūdumā. Šo ārējo parādību plūdums atklājas iekšējās dzīves veidos, jo tikumiskais ir visa mērķis. Kungs neliedz brīvību, bet ved pie saprašanas, iedvesmo un pārsteidz. Labākais veids, kā to panākt, ir ārējs brīnums. Tā bija nolikts būt tad, kad bija nolikts būt saprātīgai būtnei, kuru vada brīvība. Šī saistība ir tik būtiska, ka tie, kas noliedz Dieva spēka pārdabiskos darbus pasaulē, līdz ar to noliedz arī cilvēka apziņas brīvību, un brīvība nepieciešami arī ved Dieva, un otrādi, tie, kas atzīst Dievišķas ietekmes patiesību pasaulē, paceļoties pār dabisko parādību gaitu, var droši apgalvot: „Mēs jūtam, ka esam brīvi.” Brīvības apziņa ir tikpat stipra un neizsakāma kā esamības apziņa. Brīvība savukārt neatliekami paredz nepastarpinātus Dievišķā Nodoma darbus, un to apzināšanās ir tikpat stipra kā brīvības apzināšanās.
Sv.Teofans Vientuļnieks “Domas katrai dienai”