| veestule, kuru nekad nesanjems adresaats. |
[13 Nov 2006|07:16pm] |
iisteniibaa es nekad neesmu iedereejusies tavaa dziivee. pat tad, ne, kad mees runaajaam vienaa valodaa, pat tad ne. saaksim jau ar to ka es esmu jaunaaka par tevi (protams, shis arguments ir pilniigi nederiigs, bet man tachu ir jaamaak kaut kaa sev samelot). es neesmu tik tramiiga un tik trausla. tik ljoti trauslas kaa tevis, es nevienas nepaziistu. otrkaart ..
un te es apstaajos, jo neviena, es atkaartoju neviena, iemesla, kursh skaneetu jeedziigaak un tieshaam taustaami+sajuutami ticamaak nekaa iepriekshmineetie divi, es nezinu.
iisteniibaa pat mazliet veelaak, viss buutu bijis lieliski, bet kaut kas nesanaaca, vai ne? kaut kas vienmeer nebija sanaacis..
bet jau ilgi mees nerunaajam vienaa valodaa, un izlikties, ka runaasim kaadreiz, taalaak es nemaaku, mees kluseejaam un turpinam kluseet.
esot tur, kur es esmu, un esot daudz vairaak savaas domaas, es tachu neliegshos, ka es par tevi domaaju arii, bet, un to nu gan es zinu, citi un citas ir tur daudz vairaak.
jau vairaakas nedeeljas man liekas, ka es tev esmu piedevusi savu egoismu. un ka es esmu ar sevi noleemusi tevi aizmirst, nevis noleemusi (kaa jau daudz reiz to esmu izdariijusi), bet es saaku tevi aizmirst. bet kaut kas tur iekshaa ir, kas negrib to pieljaut, kaapeec, to es nezinu.
bet tavs klusums, kuru es juutu katru dienu arvien vairaak, taustaamaa veidaa, liekas saliek visus punktus uz i.
lai ko arii tu teiktu (tad, kad tu to saki nevis klusee), es tam vairaak nespeeju noticeet (kaut arii ljoti gribeetu) - es pat Berliinee nopirku plati par tevi, jo tev tacu tik loti patiik cocteu twins, kadeelj es to toreiz dariiju, to gna es zinaaju tikko es plati ieraudziiju, shii ideja dega manii tik ljoti - uzdaavinaat tev.
tikai jau paaris nedeeljas es esmu noleemusi nogriezt tevi no sevis nost. neatgriezeniski.
un plati es tev nedaavinaasu, to es zinu, jo iisteniibaa es gribu, lai tu klusee un nesaki vairs neko. neko, es gribu lai tu klusee ilgi un ilgi, liidz mees abas nepamaniisim to, ka durvis starp mums ir aizveerushaas, ka kaads vinjas ir aizsleedzis.
caurveejs velk durvis no manas puses ciet, taapeec nebaidies, tas nekas, ja skalaakais piemeklees mani, tagad jau man ir vienalga, kas ir cik skals, galvenais, lai tas nebuutu no tevis.
paliec sveika.
|
|