|
[14 Jul 2006|09:45am] |
| [ |
music |
| |
juana molina - elena |
] |
Viņi dažreiz mani ceļ no rītiem, ap astoņiem un deviņiem, un pieprasa manu ieguldījumu kopprodukta uzlabošanai, mazai pastrādāšanai, bet tad man viņiem gribas teikt (lai arī miegs uzreiz nenāk, bet mugura nodevīgi smeldz), ka (vispār jau katru dienu es to varētu atkārtot), ka, ka, es atnāku ļoti vēlu vai agri, kad ārā jau sāk palikt auksti un uzreiz jau es neaizeju gulēt, un ka man sāp mugura, un ka es taču esmu tik ļoti notievējusi, bet tur es klusēju un daru.
hmm, cik nodevīgi pret sevi - man reibst galva no krastuma un visi locekļi tik ļengani, es nevaru saņemties paēst, jo karstums baro, kāpdams un spiezdamies visur iekšās,
es varētu bērniem stāstīt par to, kas notiek naktīs
|
|
|
[14 Jul 2006|09:49am] |
piemēram.
vakar mūs varēja noķert un (izpist kārtīgi).
mēs ielavījāmies naktī Akadēmijā, gajām augšā (jau vakara pusē ar matusprādzi es attaisīju telpu, kur scenogrāfi lija iestājeksāmenu klusās dabas gleznošanā, jaucu krāsa un gleznoju viņa vietā), tumsu rīdami un slēpdamies pa pakšķiem, tēlotu, ka kaut ko dzirdam, mēģinātu atlauzt 4. stāva iestājeksāmena durvis, kur Dāvidu zīmēja, mēģinājām tikt iekšā, lai es viņa vietā to Dāvidu uzzīmētu, bet tur durvis nebija tik viegli dabūnamas vaļā, mēs skrējām ārā un, kamēr dežurants kaut kur onanēja (tikai mūsu pieņēmums), mēs gribējām nočiept atslēgu, bet eksāmenu telpu atslēgas bija savāktas kaut kurkādam pediņam seifā saliktas (gan jau).
vai nav vienalga tad, bet tagad mani ceļ agri no rīta (ar savilktiem, kā stīgām, muskuļiem), mazliet purina, un ved, lai es varētu taisīt lielas tortes un bubertus, priecīgas svinēšanas, mammīt!
es esmu piekususi, goda vārds
|
|
|
[14 Jul 2006|11:23pm] |
|
es aizmigu uz leopardīga palaga, skrējēja pozā pie pieklusinātas Kārļa Zariņa operdziedāšanas, ar slapjām matu lēksķēm pāri sejai
|
|