|
[19 May 2006|01:25am] |
aizlīt, es mēdzu aizlīt (nē, nē - jūs nepārklausījāties)
ar sāļām rūgto gurķainību asarām
un tad es negribu aizlīst
aiz augstiem griestiem,
pēļiem,
grīdas dēļiem.
un vēl es daru tā -
ka metos segā sarkanā
un plēšu sevi, rauju divatā
lai sajustu, ka negribu vairs tā
|
|
|
[19 May 2006|08:01pm] |
(Un uzkurieni man doties Muzeju naktī?)
Vakar es Ansim pietiecu, ka brūnais koferītis (komplektā ar velveta žaketi) ir jāņem uz skolu, jāpieliek ar skaistām grāmatām, un šodien Viņš mani sagaidīja ar grāmatām, peldpleznām, peldbiksēm un vēl "šo to" tajā koferīti, es tik priecīgi smējos, kad mums garāmejot mēs teicām, ka "izvācamies no skolas", braucam prom dzīvot tur, kur neaizsniegs drūmie cilvēku stāvi. Tikām līdz Mazās Nometņu ielas stūrim, apsēdāmies uz tā koferīša un es brīdī, kad tiek spriests, cik tad apskāvienu īsti cilvēkam vajag dienā, lai būtu labsajūta un spēciņš - Viņs teica, nu kādi 4-5 vismaz,
es teicu astoņdesmit pieci.
(vismaz)
|
|