|
[27 Apr 2006|02:29pm] |
Viņš atbrauca un aizbrauca, atstādams man mazo šokolādīšu kaudzi, zaļu trencīti (savilktu pie apkaklītes), somu Jamaikas krāsās ( it kā atgādinādams, ka Viņa dzīvē ienāk arī prieks. dažreiz. un varbūt, tas notiek satiekoties reizi gadā - mums, divatnē)
kā arī Moschino smaržas, tikpat zaļu dvesošas kā viss pārējais
un es to prieku neizjustu, ja no somas nejauši neizkristu rokassprādzīte (kādas ir bijušas daudz, un aizmirstas. un šī jau arī - aizmirsta), ko māte atveda no Portugāles pagājušo vasaru.
(Viņš viņu bija pacēlis, kad ,man nemanot, tā noslīdēja no labās rokas.)
salabota.
|
|