|
[24 Mar 2006|10:13am] |
| [ |
music |
| |
Coldplay - high speed |
] |
Gribu raudāt, bet nenāk ārā - laikam pārād daudz agrāk raudāju bez jēgas.
Laikam man tiešām patīk pauzēt
- dienas ārēji liekas kā sausas baltmaizes (dažreiz pa kādai noklīdušai
rozīnei gadās), bet iekšā - viss vārās, viss kūst, iztvaiko, vārās
ģibstu-ceļos-ieraugu-ģībstu
Pauzēju, vai ne - meklēt mani pēc pusotra gada?
|
|
|
[24 Mar 2006|10:24am] |
patiesībā - man ir skumjas acis - tāpēc man piestāvot būt skumjai.
tas saderot ar manu modžo - es varu plēst matus vai baurot, bet tas tā vienkārši esot
|
|
|
[24 Mar 2006|11:03am] |
Nu bāc, nu bāc, es ļoti vēlos, lai mani šodien kaut kas iepriecinātu, pietiks ar kaut ko pavisam mazu, lai smaids atvērtos un lūpu kaktiņu rokas sniegtos pretim debesīm
es tiešām šodien gribu būt laimīga!
|
|
|
[24 Mar 2006|02:36pm] |
Tagad manī ir tā bremze (nevis persona-bremze, bet priekšmets-bremze), atsvars ar nominālu 5 kilogrami, vederā atrodas. Pagājušā pavasara smaguma nogulsnes un šī pavasara jaunais-svaigais smagums, gribu no savas bremzes atbrīvoties, nomest to, visu, jo vaina laikam ir manī, ne ar vienu nesaistīta..
Fui, visu nost
|
|
|
[24 Mar 2006|09:47pm] |
dzeru Brazīļu vodku ar laimu un cukuru - mamma iejauca - "stay cool"
tā nu es izraudājusies un izbimbājusies (yēs, yēs - es to izdarīju) sarkanu seju dzeru savu ke-pe-ri-in-ju
|
|