|
[09 Mar 2006|12:38pm] |
| [ |
music |
| |
white town - your woman |
] |
Es ilgojos pēc savas ģimenes, kuras nav, bet kura bija, kad biju ļoti maza - es neatceros vairs to visu. Saplēsa kā papīra mutautiņu un izbārsīja pasaulē
Un tā es tagad nodūru galvu un kašņāju viltoto ķiršu parketu - mother in Brazil, father in England, mothers friend in Iecava, so what the fuck are you doing hier, my diēr?
Diēr, diēr biloving, wash your tears out and go to find your mama in airport soon.
Un vispār - ja Viņš ir mana ģimene, tad gribas teikt - hū da hell em āi?
Nē - vispār jau es arī braukšu prom - izmētāt sevi pa pasauli - tā ir manā ģimenes pļavā KŪLveidīgi izdedzināts
|
|
| vēstule, Tev, mīļais |
[09 Mar 2006|01:07pm] |
|
Es ticu, ka, lai arī Tev ir augsti sapņi, kurus tu piepildīsi, es ticu, ka kaut kur mazliet sirdī Tu mīli arī mani - kaut mazdrusciņ, ka man IR vietiņa tajā pulsējošajā mīlestības kausā.
|
|
|
[09 Mar 2006|08:52pm] |
Cik liellā mēra sievietei - sievietes mīlēšana ir novirze no normas?
Respektīvi - ja es pieņemtu, ka vidējais cilvēks virzās pa grafiku, kā biržā akciju cenas, tad cik tālu es esmu novirzījusies, iemīloties sievietē, nē, jūs tikai padomājiet - es vēl-jo-projām par viņu domāju
Nē, maj darling (kā saka Arnolds Plaudis), aizmirsti par viņu.
Nosaitē savas mīlestības.
Man ir ko mīlēt. Bezkaislīgi vai kaislīgi - kā kuro dienu.
|
|