Kobritas stāsti uz cinīša piesaulītē

Bū

Thu, 03 Nov 2011 14:12:21 GMT

Kà man šodien riebjas cilvēki! Un viņi kā sazvērējušies bariem vien velkas uz muzeju. Mani tracina katrs apmeklētājs, kas ver vaļā durvis. Un kā par spīti es pie ieejas esmu vienīgā...

deportācijas

Mon, 03 Oct 2011 16:17:42 GMT

Piektdien Okupācijas muzejā bija lielāko ziedotāju godināšanas vakars. Sanāca ar vienu sirmu kundzi aprunāties. Viņas ģimene bijusi starp 41.gada izsūtītajiem. Viņa nedaudz padalījās ar piedzīvoto. Bet tik un tā bija pilnīgi skaidri redzams, cik ļoti sāpīga ir apziņa, ka reāli visa dzimta ir deportācijās un karā iznīdēta. Dzimta, kuras aizsākumi dokumentēti no 18.gadsimta. Un viņa ir pēdējā.
Vienmēr esmu vairījusies no deportāciju stāstiem. Laikam neesmu gribējusi kaut pastarpināti piedzīvot šā notikuma lielo traģēdiju. Nu paņēmu lasīt grāmatu. "Skorpiona slazdā".

LU

Tue, 27 Sep 2011 09:12:36 GMT

LU - tas ir kaut kas briesmīgi sarežģīts. Lai samedītu trīs parakstus uz projekta atskaites, esmu pabijusi pavisam dažādās Rīgas malās un pa vakardienu nojozusies tā, ka šodien pamodos ar krampjiem ikros. Un katrā vietā sava vīzēšanas kārtība... kas kopumā paņem tik daudz laika!

Sāku priecāties, ka man nav nācies tur studēt. Saklausīts jau daudz kas.

Rudens klāt

Fri, 23 Sep 2011 08:48:27 GMT

Šorīt ir riktīgi rudenīgs. Tā sapriecājos, ka uzvilku mēteli! Patiesībā šī ir pirmā reize, kad velku mugurā mēteli, kopš vasara cauri.
Ar šodienu esmu iegājusi arī savā pelēki violetajā krāsu gammā. Ar melniem akcentiem. Gan jau parādīsies kaut kas jūraszils ar melnu un reizītēm kas koši sarkans vai oranžs mugurā, bet visi gaiši vasarīgie toņi ir noglabāti nākošajai siltajai sezonai.
Un vispār. Rudens lielākoties ir forši. Protams, tur ir daudz nosacījumu, bet ja ir krāsaas lapas, nav stipru vēju un reizēm uzspīd saule... Ir forši.

Dzīvokļa jautājums

Thu, 22 Sep 2011 07:14:14 GMT

Esmu sastresojusies. Atkal dzīvokļa meklējumos, jo šitajā ziemā ir salti - elektrības rēķins papildus sildītāja dēļ ir astronomisks, plusā vēl daži heksapedāļi mēdz uzrasties ik pa brīdim, un tos virtuvē nebūt nav patīkami sastapt.
Cenas ir kāpušas, jā. Bet kad man vakar par plikām sienām un pat bez virtuves iekārtas paprasīja 200 latus mēnesī, plus komunālos, man teju žagas piemetās. Meklējam tālāk. Kaut kur tepat, apmēram Brīvības/Tallinas rajonā, divas istabiņas. Kādam nav kas pa ausu galam dzirdēts?

Okupācijas muzeja gida piezīmes

Fri, 16 Sep 2011 07:28:29 GMT

Vispār man te patīk. Nekad nebiju nopietni apsvērusi iespēju strādāt muzejā, bet te nu es esmu! Jau... Ceturto mēnesi. Septembrī sanāk vairāk te būt, bet tas tikai loģiski: vasarā no 9 minimālajām dienām vidēji mēnesī nostrādāju 5 vai 6. Tad nu tagad nākas atstrādāt.
Ar šodienu man arī sāksies skolēnu nodarbību vadīšana. Bail, ka begts var palikt! Bet nekur nesprukšu...

Pēdējā laikā

Sun, 03 Jul 2011 20:07:08 GMT

... viss ir tik labi, ka tā dīvaini paliek. Viss tā izdodas, vēlmes tā piepildās (un kad nepiepildās, rezultāts izrādās labāks par cerēto), lūgšanas tik zibenīgi un tik neticami brīnišķā veidā tiek atbildētas.... Ka pat grūti noticēt, ka tā ir. Tādos brīžos uzmācas piepeša baiļu sajūta: ja nu tas beidzas? Ja nu tas ir kāds sapnim līdzīgs dzīves posms?

Bet pat ja tā - lai jau! Būs skaisti mirkļi dzīvē, ko atcerēties :) Tik daudz to skaisto mirkļu.

Varēt pašai

Wed, 25 May 2011 22:43:05 GMT

Reizēm man bail lietas darīt vienai pašai. Trūkst pārliecības par savām spējām, savu varēšanu, gudrību.... Un tad dzīve (Dievs?) mani piespiež darbu izdarīt pašai, vienai pašai. Un es pārliecinos, ka tomēr varu. Lielu daļu (neapgalvošu, ka visu) no tā, kas mani biedē, es tomēr varu. Varbūt tomēr iemācīties vairāk ticēt sev, nevis paļauties uz otra padomu, plecu, palīdzību?

Diegs un adata

Tue, 24 May 2011 20:34:00 GMT

Es pēdējā laikā esmu tik ļoti pāršuvusies, ka gribas darīt dajebko, tikai ne ar diegu un adatu!
...
Labojums - ar diegu, adatu UN audumu! Jo adatas pinums, lai gan pavisam cita tehnika, tomēr ir pat ļoti saistīts ar diegu un adatu!

Pretsaules lietas

Mon, 23 May 2011 19:02:16 GMT

Jaunais pretsaules krēms ļoti labi strādā! Sejai pēc divām pilnām spožā saulē pavadītām dienām nav ne vainas! Toties lūpas kā Andželinai - vismaz tāda sajūta. Varbūt jāpadomā arī par pretsaules lūpukrāsu?

...

Sun, 13 Mar 2011 01:52:53 GMT

I've had the time of my life...

Vīrieši

Wed, 09 Mar 2011 12:27:05 GMT

Atziņa pēc vakardienas:

mana patiesā Sieviešu dienas dāvana ir vīrieši man līdzās.

It īpaši tad, kad man dzīve sagriežas galīgi škērsām, bet viņi sniedz nesavtīgu palīdzību, ko es pat neesmu lūgusi. Paldies Dievam par viņiem.

So...

Thu, 24 Feb 2011 00:16:08 GMT

So I'm never going to dance
the way I dance with you...

Skan galv.a, visu laiku.

Muļķīgi!

Mon, 21 Feb 2011 17:44:05 GMT

Izdzīvot mīnus 20-daudz grādus trīs dienas Valkā kā pa sviestu - un saaukstēties pēc atgriešanās Rīgā... Tas ir bezgala muļķīgi!

Dzīvoklis

Thu, 06 Jan 2011 21:42:44 GMT

Tātad - tas dzīvoklis, uz ko biju sataisījusies iet skatīties, man tika nocelts no degunpriekšas. Šodien gāju skatīties citu. Patika. Paņēmu. No nākošnedēļas beigām būs manējais uz gadu. Uzprasieties ciemos! ;)
Bet līgums tāds nedraudzīgs... Es kā pilnīgi zaļš dārzenis (vai auglis), protams, neko no tā nepamanīju. Ar parakstītu pārnācu mājās, un tad viņu izlasīja mamma. Drusku sabiedēja... Bet man jau nu ļoti gribas ticēt, ka viss būs kārtībā un ka tie vienkārši ir paša izīrētāja drošības pasākumu "ja nu kas" un ka mani tie punkti līgumā neskars - par vienpusēju īres maksas pārskatīšanu un par līgumsodu pie tā laušanas...

Bet tas nu ir nodarīts. Esmu sabijusies ne pa jokam! Bet savā ziņā forši. Kā vienā senā dziesmā:
"No vienas puses man ir bail,
No otras - ļoti gribas!
Ak, kas nu būs,
Ak, kas nu būs,
Bet gribēties jau gribas!
Ak, kas nu būs,
Ak, kas nu būs,
Bet gribēties jau gribas!"

Jauns

Tue, 04 Jan 2011 13:16:04 GMT

Jauns gads, jauna dzīve

Cik klišejiski! Bet tomēr - kas liek cilvēkiem izvēlēties kādus konkrētus kalendārus punktus, lai tos izvēlētos par savas "jaunās" dzīves sākumu? Jauna apņemšanās, jauni solījumi, jauni maldi pašam savās acīs...

Bet šoreiz tā nebija. Varbūt vienkārši salikās tā, ka jaunā gada pirmajā dienā notika liktenīga saruna ar māsu un sekojošs lēmums, un tagad viss strauji dodas pretim lielām pārmaiņām dzīvē. Jeb - es esmu sava pirmā patstāvīgā dzīvokļa meklējumos. Varētu teikt - ilgi gan marinējies! :D Un es pati sev tā arī mēdzu pavēstīt. Bet tomēr... Viss kaut kā saliekas un notiek īstajā laikā. Un kad man neatkarība ir patiešām vajadzīga. Iešu mācīties dzīvot patstāvīgi :)

Un rīt eju skatīties dzīvokli! Turait visus pieejamos īkšķus!

Ne-ir godīgi!

Mon, 27 Dec 2010 18:50:44 GMT

Lai būtu darbā bez drusciņām 9os, man ceļā jāpavada 40 minūtes pārbāztā autobusā.
Lai ierastos ar 10 minūšu kavēšanos, ir nepieciešamas vien 15 minūtes patīkami raita brauciena, ērti sēžot vienā no daudzajām brīvajā vietām.
Šefs pieteica, lai es nekavējot :(

Skrējiens

Sat, 18 Dec 2010 11:36:28 GMT

Visur iet un skriet, un visu ko darīt, un satikt cilvēkus, un pavadīt laiku kopā ar viņiem, un dejot, un dejot, un dejot - tas ir tik forši!

Un tomēr tas nav salīdzināmi ar iespēju pavadīt pusi dienas vienkārši mājās, vienai, klausīties labu mūziku un kaut vai tīrīt māju vai likt mazgāties veļu. Tik relaksējoši.

Bet varb't es to novērtēju tieši tāpēc, ka citās dienās man ir tik aizraujošs (un nogurdinošs) skrējiens?

Sun, 14 Nov 2010 18:14:17 GMT

Vakar līdz 3iem naktī skatījos Veģmiņu jeb poļu filmas "Veģmaka" seriāla versiju. Labs! Sākum;a gr;uti iebraukt, jo skaņas kvalitāte bija ne no tām labākajām, bet uz beigām jau palika riktīgi aizraujoši :)

Lāčplēša diena

Fri, 12 Nov 2010 05:56:20 GMT

Darbā uzliku svecīti uz galda par godu Lāčplēša dienai. Nācās sameklēt kādu smēķētāju palīgā, un galu galā 'cilvēks-uguns' izrādījās vēstnieka padomnieks. Viņam patika. Viņš arī vienīgais no rīta apsveica mani svētkos :)

Vakarā svecīšu krastmala bija ļoti skaists un pacilājošs pasākums. Arī satikties ar dzintrām bija dikti jauki :) Un redzēt tik daudz jauniešus ar sarkanbaltsarkanajām lentītēm pie krūtīm. Tādi skati dod cerību nākotnei.

Lietus laikā

Thu, 11 Nov 2010 05:17:26 GMT

Vakar lija. Un man nebija lietussarga. Tāpēc tagad man istabā nu jau izžuvis stāv vēstnieka milzu melnais lietussargs. Un vakar pēc darba man bija vizinājiens mājup ar vēstnieka šoferi (brīžam pa tramvaja sliedēm un tā). Vēstniekam pašam baigais bembis, bet nu TĀDS!
Šodien jāatrāda sava tautastērpa bildes. Uz pieprasījumu.

Vēstnieks

Tue, 09 Nov 2010 22:33:19 GMT

Es trakoti lepojos! Jaunais Azerbaidžānas vēstnieks Latvijā ir tikai 2 nedēļas, bet jau nopietnu apņēmību ir ķēries klāt latviešu valodai. Šodien viņš akreditējās pie Latvijas Valsts prezidenta. Gandrīz skaidrā latviešu valodā! (Teksts manis tulkots un rakstīts, ja nu kas). Kad skatījos video, teju vai pa ausīm tas lepnums bira ārā par "manu" vēstnieku!

Pagaidām jau nu izskatās, ka šo cilvēku varēšu no sirds un patiesi cienīt. Un tas man ir ārkārtīgi svarīgi - spēt cienīt savu tiešo priekšnieku.

Re - te var to notikumu arī apskatīt.
http://www.youtube.com/user/presidentlv#p/a/u/1/_ykVzqxwseE

miega doma

Sun, 10 Oct 2010 22:50:46 GMT

Trakoti gribas gulēt. Bet jāpabeidz tulkojums. ehhh....

Koķe

Thu, 30 Sep 2010 15:33:09 GMT

Nabaga Koķe! Es tak viņu nemitīgi apdalu! :D:D:D Kā pasākums - tā aizmirstu!
Skaidrojums?
Sestdien ar Ballari dejojām LU Lielajā aulā jauno doktoru sertifikātu saņemšanas svinīgajā pasākumā. Es vadīju koncertu. Ārkārtīgi solidi sasveicinājos ar godājamajiem profesoriem, jaunajiem doktoriem, ar viesiem; apsveicu arī no Ballares puses ar šo nozīmīgo notikumu (smaidi). Sniedzu nelielu informāciju par to, ko nu viņi redzēs mūsu īsajā koncertā.... Un paskatos pa labi, un ieraugu pirmajā rindā sēžam Izglītības ministri! Gandrīz paliku uz pauzes. Jo es tak zināju, ka viņa pasākumā piedalās. Vienkārši.... aizmirsu... Nu ko - neko! Turpināju tālāk par 15.un 16.gs. dejām.

Šodien Biedrības namā notika Skolēnu Dziesmu svētkiem veltītā atskaņu konference. Klāt, protams, arī Koķe. Man tak draudzenes vēl piekodināja, lai šoreiz ar ļoti cienīto amatpersonu sasveicinos. Sasveicinājos (lai gan nedomāju, ka viņa mani īpaši pamanīja). Un tad viņa teica runu, un tad tika apbalvoti dižorganizatori, kam katram bija jāpasniedz puķes (jo es biju puķu meitene)... Un piepeši mani parauj aiz piedurknes pasākuma organizatore: "Un ministrei pušķi?" Opā! Un Koķe jau ir nost no skatuves un apsēdusies!

LOL

Kā tai Koķei ar mani neiet! :D Pēcāk to pušķi pasniedza cita svarīga dāma ar īpašu pateicību, tā ka situācija tika atrisināta, bet nu tomēr! :D

Teātris

Sun, 26 Sep 2010 21:31:52 GMT

Tik sen nebija būts teātrī! Un piepeši mamma paņēma mani līdzi :) Forši!
Un kā es tur ieeju, tā - priekšā jau Ļipa! :D Dikti sapriecājos :)
Un vispār - man patika. Martinsones un Liepiņa duets vien bija ko vērts! Tas viņu savstarpējās attiecības! :D:D:D Un kā vienmēr sasmaidījos, redzot Lauri Dzelzīti tikpat dzīvu un kūsājošas enerģijas pilnu kā tad, kad vēroju viņu spēlējām... mmm... pirms.... gada? Vairāk? Pārāk sen, vārdu sakot.

Šitais gājiens vismaz kaut cik noņēma asumu sāpīgajai nožēlai, ka tā arī netikšu skatīties Angels in America Ņujorkas Signature theatre. Nu.... Būs jāiet biežāk uz teātri tepat :)