| marinētas zilbes ar sarkanajiem pipariem. |
Aug. 13th, 2008|03:37 pm |
peļķēs ūberpelēka vienveidības zupa ar viduvējības miglu pa virsu. viss ir melbalts tuksnesis ar gaisa temperatūru 15 grādi pēc celsija, lai nav auksts, un lai nav arī silts. apātiska neieinteresētība nekā nenotiekošajā. miegains skats neredzamā punktā deguna priekšā. no gaisa kaudzēs krītaini mākoņi.
jēgas nav nekam. protams, ka es to varu izdomāt, bet kāds tolks. es visam laika gaita esmu izdomājis un piemērojis vairākas jēgas. tas neder. man vajag patieso jēgu, kas izskatītos tik patiesi un kruti, ka es to uzreiz pieņemtu par īsto. man neder reliģijas šabloni. pie šīs super-jēgas man jānonāk pašam, nepieliekot pūles, tā lai nav piespiedu samākslotības sajūtas.
- redz ko es ieraudzīju uz noplēstas tapetes: "kūkas gabals rotē tukšumā. viņš ieslēdz gaismu - kūkas vairs nav. kā viņš vispār varēja zināt, ka tā tur bija, un vēl piedevām rotēja tukšumā?"
padomā tik, kūka tukšumā. traki.
- kā tu iedomājies to tukšumu?
- es to iedomājos aiz pieliekamā kambara durvīm. ja jau runa ir par kūku, tad jābūt pieliekamajam kambarim, kurā tā glabājas. tas ir ezotērisks pieliekamais, kuram plauktu vietā ir vienkārši tukši melns tukšums. cita dimensija.
- bez kūkas tukšumā bija jābūt vēl vadam ar spuldzīti galā, ja jau viņš ieslēdza gaismu.
- varbūt viņš gaismu iespīdināja ar kabatas lukturīti. nebūsim tik sīkumaini.
- kur tu atradi to tapeti?
- vannasistabā uz grīdas.
- vai tur bija vēl kas?
- nē, tā bija pilnīgi tukša, gaišzili flīzēta vannasistaba ar dažiem caurumiem grīdā un sienās. laikam tur bijušas caurules.
- šeit ir garlaicīgi. ejam ārā?
- jā, ejam. neaizmirsti par skafandru. saules radiācija kā nekā. |
|