| pārtī, pārtī, vecā teltī. eu, iedo kāds man grāmatu! |
Jul. 9th, 2008|01:34 pm |
karoč tā, esmu reāli pārmīzis no pasaules gala, no dzīves, un cilvēkiem, no bezdarba un darba. tā pārmīzis, ka nesaprot, kas īsti apkārt notiek, kur nu vēl spējīgs pārspļaut pār lūpu. esmu iespiests stūrī, sasprindzis un ar izbolītām acīm. visu uztveru saasināti, un ne ar vienu nekomunicēju adekvāti situācijai. pārprotu pilnīgi visu citu cilvēku teikto un atbildu ar galējām muļķībām. bet, ko darīt, tāds es esmu izaudzināts jau no 0 gadu vecuma, kad sapratu, ka vienīgā sabiedrība, kas mani pieņem un saprot, esmu es pats. mainīties netaisos. es jums pisīšu dzīvi, kamēr jūs mani nogalināsiet.
brīžiem perifērajā redzē pavīd pa kādam kustīgam māņu objektam.
jādabū riktīgi daudz deksofāns un stafs, un jānorauj panna, kamēr panna nav norāvusi mani. tad vitālijs. un tad jāaizbrauc uz amsterdamu pēc sēnēm (mušmiru mērce) un jāturpina raut panna vēl vairāk. bet pagaidām svētie trankvilizatori kopā ar alkoholu (tāpat kā zabadakā vakar). oo, jē, that's the shit, I tell you! es gribu, lai ir patiešām pohuj, kad tuvosies nobeigums, vai arī kad tas viss sāks beigties. ja būs iespējams to beigu procesu baudīt kādu zināmu laika sprīdi, tad būs riktīgi jādod virsū.
zašibis, es pis. un pisīs vēl. un pēc tam hujārīs, kamēr nopisīsies no kāda augsta objekta.
pie svētā skorpinoksa, paralēlā pasaule ir viens liels pimpis!
P.S. tikai nesakiet mentiem, ka es te rakstu šitādas muļķības :D JO TAS VISS IR VIENS LIELS JOKS! |
|