| nav īsti, ko rakstīt... |
Jul. 9th, 2008|06:14 am |
...bet jāraksta.
pa ceļam uz kuldīgu
es domāju, ka mēs visi
esam burbuļi milzīgā
ūdensburkā, un centos
visu tā arī uztvert.
жосткий реггей.
panks un fanks.
lēnām un mērķtiecīgi
iefiltrējos pankroka
subkultūrā, kļūstot
par tās daļu.
bet viss pērejais,
kas ir noticis,
rada sajūtu, ka
esmu dzīvs. vismaz
uz brīdi. tā jābūt -
lai uztvere neierūs
viltīgos konceptos
un notrulinošos
stereotipos.
the police.
šodien, stopējot no
kuldīgas uz saldu,
autovadītājam stāstīju
zilus brīnumus par
savu profesionālo
karjeru. viņš neko
citu nebūtu sapratis,
kā tikai runas viņa
valodā. nauda, sakari
un politika.
tagad es iešu
mazgāties.
pēc tam -
mēģu telpa un bungas. |
|