| sūdugalvas. |
May. 25th, 2008|01:21 pm |
jā, bļe, es slēpjos aiz ātras un brutālas mūzikas. bet tikai tāpēc, lai man nebūtu jāsaskaras ar šito mēslu kultūru un pūstošo "sabiedrību". es kontaktējos tikai ar dažiem indivīdiem, kas man patīk. jā, esmu šovinists un mizantrops. vari mierīgi aiziet padirst un papelnīt vēl naudu, ja tev tas nepatīk, ha! kropļi, jūs esat morāli kropļi. es izgāžu dusmas internetā un uz reāliem cilvēkiem, jo es nekontrolēju savu uzvilkto nervu sistēmu. šitajā klaustrofobiskajā smadzeņu terora vidē nervi uzvelkas kā stīgas. uz ielas jābūt mierīgam un jādarbojas pēc noteikumiem. pa nakti nedrīkst iet laukā, jo krievu urlas sit pa bieti. pret cilvēkiem jābūt pieklājīgam, pat redzot, ka tam smadzeņu nav tik daudz, lai piepildītu sērkociņu kastīti.
tā nu es visu laiku tēloju, ka viss ir zajibis kārtībā. mana problēma ir tāda, ka es parasti visu paturu sevī, apvaldos citu labā. es pie šīs problēmas strādāju, trenējos kļūt par psihu. un kad būšu gatavs, jūs reāli dabūsiet.
vienīgā vieta, kur uz brīdi izklīst smadzenes trulinošā ikdienas migla ir pankroka koncis, kurā var spēlēt ātru mūziku un dejot pie citām grupām. tajā brīdī uztvere un apziņa sakoncentrējas vienā singularitātē un realitāte parādās savā patiesajā krāšņumā. tā ir mana meditācija. |
|