| megaposs. |
[May. 28th, 2012|03:55 pm] |
I
- kas tu esi?
- cilvēks.
- ko tu dari?
- dzīvoju.
II
cenšanās būt laimīgam ir dabiska, tikai ceļi uz to ir dažādi. vairums ir neiespējami, jo ved uz klints malu.
ņemot vērā mūsdienu pārtikas un gaisa saindētību, tīri fizioloģiski cilvēks laimi spēj izjust ar vien mazāk(varbūt vienīgi ekstrēmos gadījumos), tās vietā stājas trauksme un depresija. kur nu vēl runājot par laimes sasniegšanu, kāpjot pa karjeras kāpnēm. par to es vienkārši pasmaidu.
tādējādi īslaicīgam situācijas labojumam palīgā nāk medikamenti. arī liels naudas daudzums rada īslaicīgu laimes, vai drīzāk miera, sajūtu. nauda ļaunuma ziņā ir pielīdzināma heroīnam.
ēdot brīvā dabā sastopamos augus, tiek uzņemtas indes, ko izplata regulārie lidmašīnu reisi. čemtreili, stilīgi runājot.
esam slazdā.
izdzīvos tie, kas būs zem pilsēt-kupoliem. skatīt fragmentu no īsā stāsta zeens
epilogs
bailes bailes un vēlreiz bailes. tās tiek iedvestas, bet grūti ir izdvest. ir jārada silta dvaša. rudens tieši priekš tam ir domāts. nu, pareizāk sakot, es domāju, ka rudens tam ir piemērots - lai pūstu siltu dvašu uz rokām un logiem. centīšos atcerēties izbaudīt(izdzīvot) šo rudeni.
jā, skriešana pēc spēcīgām emocijām laikam rada atkarību. bet, ja cilvēks neko nejūt, tad viņš ir kā tukšs skapis.
kā iegūt dzīvības sajūtu, nepielietojot rietumu pasaules sūdus? |
|
|