| constant fear. |
[May. 2nd, 2011|10:34 pm] |
- vai dzirdēji, ko ziņās teica? mēs esot radikāli noskaņots musulmaņu grupējums! tagad gan viņi ieradīsies un mūs izdrāzīs visos caurumos!
- mēs turēsimies pretim. es domāju, ka mēs nedrīkstam padoties. īstenībā tagad tas nemaz vairs nav iespējams.
- tas tiešām nebūs iespējams! padomā, ja arī mēs izlaužamies cauri policistu vienībām, tad vienalga mūs ar akmeņiem nomētās TV zombiju masa. viņi mūs jau uzskata par noziedziniekiem.
- nevajag par to tagad domāt, pievēršamies darbībai! mums ir jācenšas izglītot atlikušie, kaut cik domāt spējīgie.
- vai arī policistiem tu stāstīsi par lielo mediju teātri, kad šie liks ierasties uz vakcināciju? vai arī tad viņiem teiksi - "tas pa televizoru tak ir galīgais farss, pārtrauciet pildīt pavēles"?
- viņi to vairs nespēs uztvert
- man liekas, ka neviens to nespēj uztvert. vai esi iedomājies arī par letālu iznākumu?
- mēs kopš dzimšanas jau esam bijuši uz šī nepārredzamā ceļa.
- vai tad ir vērts vispār ko tādu uzsākt, ja nezini vai tas darbosies?
- vētra pār vientuļu ciemu gāž kokus
un lietavas pilda ūdens tilpnes,
karpa nogaida zem viļņiem.
- ...
evans klusēdams nogaidīja, tad paklanījās un izgāja pa atbīdāmajām durvīm. viņš atkal bija neapmierināts ar sevi, jo nespēja mierīgi domāt zem saviem domu viļņiem. likās, ka tie brīžiem sasniedz cunami apmērus un viņš mazā laiviņā mēģina manevrēt starp šķīstošiem ūdens vāliem.
sētā stāvēja valters un domīgi lūkojās lietusmākoņu noklātajā ielejā.
evans nostājās viņam blakus un pavērsa skatu tajā pat virzienā. lejā brīžiem zibeņoja un dārdēja pērkons.
- vai tu neesi domājis pamest šo nometni?
- nē, man šī vieta ir pēdējais miera nostūris šajā trakajā pasaulē
- varbūt mūs visus vienkārši nošaus vai arī aizvedīs injicēt rebufleksu ar visiem tiem čipiem, kas noteikti sasprūst kaut kur smadzeņu asisnvados un izraisa neciešamas galvassāpes
- nu, tad es vēl gribu paspēt apliet savu dārzu.
* * *
ikdienas cilvēki... viņi paši, esot krātiņā, vēlas, lai tur piebiedrojas arī atlikusī nonkonformistu saujiņa. tas ir kā mazohisms - ieskriet cietumā, izbaudīt apspiestību un vardarbību, un vilkt tur iekšā citus. sadomazohisms. anarhija un marksisms tur nelīdzēs, jo jūs nemaz neesat lasījuši par ĪSTO anarhiju un marksismu, kur nu vēl piedzīvojuši tos - tie visi jau dzimšanas brīdī ir tikuši nogalināti un aizstāti ar piepūšamo lelli. un visiem tiem new-skool anarhistiem-vegāniem jau ir izskalotas smadzenes caur safabricētiem anarho blogiem un gaļas kautuvju vidjikiem. viņi ir uz makšķeres.
laipni lūgti anarhijas megaparkā! par attiecīgu samaksu varēsiet sadauzīt kādu mašīnu, izsist makdonalda logu un uzpūst trafaretu. tikai šodien īpašais piedāvājums - organizētas grupas ielaušanās valdības ēkā, kas piebāzta ar politiķu manekeniem.
- es vairs nespēju lasīt to savārstījumu. tas ir pārāk naivs un prasts.
- kas tam vainas?
- saproti - cilvēkiem neko nedrīkst teikt tieši, tad viņi seko norādījumiem vai grāmatām un paliek sausi likumu izpildītāji. neviens negrib domāt pats.
- bet kaut kādu virzienu jau vajag norādīt...
- tad tas ir jādara, kā dzena trakajiem - uzdodot atminēt mīklas un sitot ar nūju pa muguru. liekot apjaust lielāku skatu, kas stāv pāri vārdiem.
- bet tā nebūs iespējams izglītot lielus cilvēku pūļus...
- jā, sabojāt lielas masas ir daudz vienkāršāk, nekā patiešām izglītot. bet internets nav izmantojams šiem nolūkiem, jo tas ir saindēts.
- es pagaidām citu iespēju nesaskatu. |
|
|