| realtime strategy simulator. |
[Dec. 25th, 2010|03:16 pm] |
es tagad darīšu tā...
pa īstam dzīvi realtime režīmā pieredzu tad, kad man ir garlaicīgi. jā, tieši tad, liekas, ka "nekas nenotiek" un "laiks velkas kā gliemezis". tad viss norisinās vistuvāk dabiskajam ātrumam. un tas īstenībā nav tik traks kā stāsta reklāmās.
pašreizējā civilizācijas dzīves ātruma izjūta ir daudz ārprātīgāka. šī izjūta ir mākslīgi radīta. laiks ir tik piebāzts ar pienākumiem, darbiem, projektiem, ka daļēji jau nākas visu darīt automātiski nemaz neapzinoties, kas īsti notiek. un, kad pienāk brīvs brīdis, prāts turpina skriet. nonācis klusumā (informācijas vakuumā,) cilvēks mēģina "īsināt laiku" vai angliski sakot "nogalināt laiku" - t.i. nodarbināt skrienošo prātu ar tukšām nodarbēm, lai laiks paietu ātrāk. laiks līdz nākamo svarīgo pienākumu izpildei.
īstajai laika izjūtai pietuvojos tad, kad nekur neskrienu un stāvu uz trotuāra un apskatu apkārtni, kas parasti pazib gar acs kaktiņu sekundes simtdaļā. tad, kad ievēroju, ka apkārtnes, vides, priekšmetu sajūtu radu es pats, precīzāk - prāts.
cilvēks pats var mierīgi iedomāties un radīt dažnedažādākās sajūtas, kuras gan pieraduma pēc mēs neievērojam, un tad tās atkārtojas, kā saskrāpēta plate. pamēģini eksperimentu - esot savā istabā, kurā tu dzīvo jau labu laiku un jūties kā mājās, iedomājies, radi sajūtu, ka esi ciemos, ka šī vide "pieder" citam, nevis tev. tāpat vari pamēģināt ziemā iedomāties, kā konkrētā vieta izskatās un "jūtas" vasarā. to var izdarīt. parasti mēs neko tādu neievērojam un sajūtas iet pašplūsmā. es nesaku, ka vajag visu laiku iedomāties sevi citur - tas ir tikai eksperiments - tā darīt visu laiku būtu bezjēdzīgi. taču ieraudzīt, ka sajūtas ir gaistošas ir vērtīgi. tad var pamanīt, ka lielākā daļa pašreizējo, valdošo priekštatu par patiesību un mērķi (nākotnes vīziju) ir balstīti tikai uz gaistošām sajūtām. |
|
|