| to nedrīkst! |
[Jun. 14th, 2010|02:15 am] |
čau, oldskūlā depresija!
viss jau būtu okej, tikai viens jautājums... kā darbojas smadzenes?
jap, lādē tik nebeidzamas atmiņas overdraivā. dod tik virsū!
gribu sagrābt un kontrolēt visu vienlaicīgi. tagad.
es domāju, ka esmu ahujenna attīstījies visos deviņdesmit septiņos garīgajos virzienos... bet, izrādās, ka neesmu attīstījies necik :D tukša muldēšana.
jā! nihilistiskais tukšums, un noliegums. esmu pret VISU. pametīšu visu. esmu dusmīgs un priecīgs vienlacīgi. uz īsu brīdi sabaidījos no šīs eksistences beigām.
kas jādara, lai beigās nenožēlotu savu dzīvi un neuzskatītu to par izniekotu?
kas jādara, lai IR?
tas bija kaut kas pazīstams. vai es jūtos dzīvs tikai caur garīgām sāpēm? tas tak ir pilnīgs mazohisms.
daudzas reizes ar galvu ieskriets sienā. dažādās sienās. tā ir metafora.
man pilnīgi viss ir apnicis. viss ir parasts un visu laiku atkārtojas. kāpēc viss atkārtojas tik ļoti daudz reižu? ja nebūtu atmiņas, tad viss liktos jauns un neatklāts (hehe, cik viltīgs gļuks, jo cilvēks bez atmiņas tak neatcerētos, ka visu to ir darījis jau miljards reižu).
dzeriet naglas.
šis ir dzejolis.
neliela piebilde(latviski): ei dirst, cik man nenormāli cep mūzika!!!
The Nerves - Hanging On The Telephone
P.S. tas jau nekas, ka mani dienasgrāmatas ieraksti kļūst ar vien vienādāki. tas ir kā klausīties Ramones mūziku - viss ir vienāds, bet atšķirīgs. |
|
|