| Into You Like A Train. |
[Jan. 25th, 2010|04:22 am] |
pie visa esmu pieradis. pārāk daudz analīzes un kontroles. jaunu mūziku pats nemeklēju, jo tad tiek iedarbināti filtri. klausos, ko klausās citi un pārbaudu uz sevis. tv un radio šad tad dod triecienu. taču ļoti reti.
atliek atgriezties pie mūzikas, kas bija svaigs un dzīvs atklājums, kad to dzirdēju pirmoreiz. tāpēc The Psychedelic Furs albums Talk Talk Talk. tas man ir pavasaris.
un man pohuj - esmu uzsēdies uz mūzikas. mālēju to sev acīs un ausīs. man nekas cits tik traki negriež. negribu redzēt īstenību. būšu bomzis, un nopizģīšu kaut kur pleijeri. es, es, es, tikai es (bet neviens cits jau man nepiš prātu tik daudz kā ES, tāpēc par to diemžēl nākas domāt).
ak, šie vientulības gadi pārdaugavas dzīvoklī un pērnavas ielā. mokošā vientulība ar mūziku, ar atklājumiem un uzmanības nepievēršanu esošajai dzīvei un citas dzīves gribēšana. vienmēr kas cits.
laikam nevajag pievērst uzmanību nekam. visam.
bet Talk Talk Talk esmu es. tāpat kā tūkstošiem citu albumu, kurus pēc nāves neatcerēšos.
tas ir kā Joy Division atšķaidīts ar Simple Minds, un ar nelielu Echo & The Bunnymen ēnojumu. ļoti bīstams.
viss mainās atkarībā no apstākļiem un vidadidsgjhosliuiosgsi fak!!!!!!!!!!!!
ā, jā, Džons Hjūdžs filmu Pretty In Pink nosauca par godu Psychedelic Furs dziemai ar tādu pašu nosaukumu. |
|
|