| pohu metāls un ska reps vienā kasetē. |
[Apr. 5th, 2009|01:04 pm] |
circle jerks un inokentijs mārpls spridzina galvu. mīlestības un attiecību nav. visapkārt karš - ideoloģiskais, kultūras, paaudžu, ētikas, preses, komercijas - pilnīgi visi iespējamie kari kopā. rakstīt vārdus, meklēt akordus un rifus, skatīties, kā marts glābj sapistu situāciju sekundes tūkstošdaļas laikā. priecaties par jauno dziesmu.
man liekas, ka man ir nezināma infekcija - jūtos saaukstējies, bet temperatūras nav. papildus visam ir depresīvas paģiras. no miega vai vienkārši domām izraujos ar pēkšņu elpas rāvienu, jo neapzināti esmu uz ilgāku laiku pārstājis elpot.
es cenšos atdarināt visu ko redzu, dzirdu, sajūtu. es neesmu panks, bet gribētu būt. tāda filmu skatīšanās loģika - būt par galveno varoni ideāli izstrādātā sižeta līnijā. būt par tēlu. izskats tagad ir viss.
vai man gribas iemācīt cilvēkiem redzēt plašāku dzives spektru, salauzt stereotipus un izjaukt viltus priekšstatus? es pats esmu iekšā tajā kartona kastē. kā tad es varu likt citiem domāt ar svaigu galvu?
man patīk nevardarbīgi izārdīties, izgrūstīties un izkliegties. varētu arī lauzt lietas. iekšā uzkrājas spriedze. laukā, dabā, saulē ir labi. priedes ir krutas.
cilvēki nāk un iet. gribu visu apturēt un saglabāt kā ir. kļūstu vecs, hā, hā. nuja! ātri pieķeros cilvēkiem un gribu tos sasiet un kontrolēt. šitā es tikai sev uzcepšu psihi un dabūšu caureju. tas ir pret budismu un bojā karmu. es neskaidrošu neko smalkāk, tam nav jēgas.
virtuve, priedes, kefīrs, zaļumballe, marinēti gurķi, velosipēds, viss. domu pavedienu tīkls. paralēlo procesu mākonis. gandrīz neapturama lavīna. gandrīz. bet tur vajag lielu spēku. es visu laiku kaut ko gribu.
kā es varu izdzēst no atmiņas reiz tuvus cilvēkus, kas tagad tādi vairs nav?
ko es varu darīt šajā zibenīgajā mainīgumā?
kā tas ir - dzīvot tagad?
kā lai es pieceļos laicīgi?
kā lai es kļūstu labs pret citiem cilvēkiem? |
|
|