| pilnīgi jauns ieraksts. |
[Jan. 24th, 2008|05:02 am] |
- čau!
- čau! kā iet?
- sūdīgi. un tev?
- a man iet riktīgi labi.
- kruti. es tikai nesaprotu, kāpēc tu nelasi manu dienasgrāmatu. tobiš, publisko blogu, bloggrāmatu... tā nav īsti dienasgrāmata, bet publiska vāvuļošana, nu, vai tamlīdzīgi, bļe, pofig, kas tas ir! KĀPĒC TU TO SŪDU NELASI?!!
- man liekas, ka tu esi fckin' slims. tev ir internet-atkarība, un nav dzīves.
- pff, muļķi, es vismaz nedzeru katru dienu, kā dažs labs te.
- jā, tikai katru otro...
- ē, tu man skaties. mazāk dirsīsi, ilgāk dzīvosi.
- psc, pārgudrais dzīveszinātājs atradies, tev pat darba nav, un tev ir sūdīga mūzikas gaume!
- zajebal, tu, sīkais pidar, kā tu uzdrošinies mani nodirst?
- gribu un diršu, es visu zinu labāk par citiem.
- man žēl, ka esmu tērējis laiku un smadzenes, lai censtos veidot sarunu ar tevi. pisies prom!
- ja, bļe? pis sūdu! man nav vajadzīgi tavi pseidointelektuālie bezsatura vēmekļi. kantainie vēmekļi!
labi, ļoti labi!! varat sēsties savās vietās. šis bija perfekti iestudēts postmodernu jauniešu bezapzinātā egocentrisma, kas turklāt attīstījies personības īstenošanos apgrūtinošos apstākļos, pārspīlējuma piemērs. uz nākamo reizi uzdots, izlasīt un izveidot priekšnesumu par neapzinātā hedonisma spontānajām izpausmēm un centieniem tās attaisnot kulturāli pieņemamā veidā. lekcija ir beigusies. |
|
|