| zeens |
[Mar. 22nd, 2006|01:22 am] |
| [ | mood |
| |  mellow | ] |
kaaja uz kaut kaa paslīdēja, un zeens, zaudeejis liidzsvaru, ieshljuuca alaa. taa bija dzhona malkovicha ala. druuma un slapja. nav viegli. ir videeji gruuti. ritmiska riiboņa lika saspiceet vestibulaaro aparaatu un satvert cieshaak mugursomu.
- kas te smird peec duumiem? cigareshu duumiem. vai tu smeekjee?
- taapeec jau es smirdu pēc duumiem, ka nesmeekjeeju. ja smeekjeetu, tad te neatrastos.
- labi.
piiters nometa gurkju burku zemee un pasniedza zeenam plaaksteri.
- paldies.
- man daudz taadu.
POW!!... OWw... OWw... www....
- kaads sajaucis fritazolu ar niziida nanokristaaliem.
- es to neredzeeju!!
- nevajag ar'
- bad peegzhgji aizkrita deguds. ko tas doziibee?
- taa ir normaala jaunpienaaceeju reakcija. gan pieradiisi.
vinji abi devaas dziljaak alas dobumaa. tur bija izveidota liela zaale ar bagaatiigiem sienu rotaajumiem un liegu maaksliigo apgaismojumu, kas netrauceeja boliit acis kur vien pagadaas. viscaur veesajam gaisam zumeeja elektificeeti skanjas viljnji, kurus vareeja sajust pat ar aadas virseejo slaani. no milziiga trauka, telpas viduu, virmoja zilganu duumu mutulji, briizhiem paarvershoties tievaa struuklinjaa, tad atkal izpleshoties mizliigos mutuljos, kas izgaisa augsto griestu ventilaacijas shahtaas.
peekshnji uzplaiksniija spilgts baltas gaismas uzliesmojums...
"vai tev ir diskmens?" jautaaja chaarlijs. "aizmirsu," atskaneeja dobja un akordiem paarbagaata balss, kas atbalsojaas desmittuukstosh reizes un iegrima akmens sienaa.
Zzzinggggg... atkal spilgtaa gaisma!!
- kas tas bija, piiter?
- nezinu, man taa nebija gadiijies, villij.
akmens griida peekshnji kljuva miiksta un pamazaam paarveertaas skhjidrumaa. abi zeeni tajaa pat briidii saaka grimt tajaa. vinji iekljuva zljerkstoshajaa un burbuljojoshajaa akmens masaa, kas izskatiijaas peec sarkan peleeka kjiiselja. vinji ar gruutiibaam vareeja paelpot, jo biezaa masa ljoti leenaam iepluuda un izpluuda no plaushaam. biji jau tik gruuti, ka villijs ar drausmiigu bailju sajuutu bija noleemis padoties...
"UH!!" iesaucaas zeens pieleecis gultaa seedus. vinja seja bija noklaata curspiidiigaam sviedru peerliiteem, kas dazhviet grupeejaas lielaakaas laasees un riteeja pa sejas aadu lejup kakla virzienaa. vinja sirds dauziijaas, rokas triiceeja un pirksti, balti kljuudami, krampjaini iekjeeraas segaa. vinjsh grieza zobus, un, caur tiem elpodams, shnjaaca, izspljaudams siekalas vismaz metra attalumaa. acis vinjam bija izvalbiitas taa, it kaa vinjsh buutu uz elektriskaa kreesla.
palaataa ieskreeja maasinja un iesaucaas: "vinjsh ir atgriezies!!" tika sacelta kaajaas vai visa lazarete - sasaukti aarsti, apkalpojoshais personaals un slimnieki no milziigaas eekas visattaalaakajiem stuuriem. visi ar ceriibaam gaidiija, ka villijs atcereesies... un izstaastiis ko redzeejis aiz KUPOLA. |
|
|