A ([info]klusums) rakstīja,
@ 2019-07-10 20:03:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Pagājušajā nedēļā te nepierakstīju un jau visu aizmirsu. Nu tā, ka tiešām aizmirsu, atceros tikai, ka bija vērtīgi. Labi, ka mazliet ar draugu par tēmu parunājām čatā. Tagad sameklēju un varu atcerēties.

Sāku šaubīties, ka spēs man šis terapeits palīdzēt, bet atkal parunājām par pamattēmu - trauksmi un augstskolu. Atkal nodefinēju to pašu, ko ar iepriekšējo terapeiti pirms diviem gadiem. Tas kā man trūkst ir drošības sajūta. Tā ir nepiepildītā pamatvajadzība. (Viņa gan nesaprata, ex-puisis arī ne. Šis gan uzreiz uzķēra.) Un tāda drošības sajūta, ka viss būs ok, pat tad, kad nebūs, un es (aktīvi) tikšu galā. Nekāda sakara ar drosmi. Nekāda sakara reaģēšanai uz lietām. Tā ir drošība pati par sevi nevis kad saņemas un tiek galā ar lietām. Mana trauksme jau ir par lietām, kad man kaut kas pašai ir jādara, tāda sava veida atbildības uzņemšanās, lietu nokārtošana, izdarīšana un KAS TAD BŪS MANAI RĪCĪBA SEKAS. Man nav tās drošības sajūtas, ka būs ok. Ka sliktās lietas nebūs sliktas, bet es spēju ietekmēt situāciju un viss būs labi, jo kā minimums 90% no sliktajām lietām ir vienkārši tādas, ar kurām jādīlo un jādara sev situācija labāka.


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?