| 5:41 pm |
Kaa mani tas tracinaa....
Visi grib taisniibu, patiik patiesums?
Ko neteiksiet?!
Kaapeec tad vienmēr ir jaaviļas visos un sevii? Kaapeec muužīgi tā vien šķiet ka iekost mēlē buutu prātiigaak nekaa likt viņu lietā?
Kā man riebjas šis masku šovs... katru reizi kad pieeju pie spoguļa - redzu jaunu masku... kad tas beigsies?
Nekad?
Var jau buut, ka nekad...
Kaa man apnicis šis dzīves karuselis... cik ilgi tas man liks apreibt... cik ilgi?
Apturiet tak kāds to manu karuseli reiz! Luudzu... Kaapeec nepaliidz neviens?
Kaapeec lai to iekustinātu sanaak daudzi un stumj, un velk, un griež... bet lai aptureetu nav neviena?
Varbuut pašai ņemt vienkārši un izkaapt no taa? Bet tas nebuus pareizi un labi...
Bet kas gan ir pareizi un labi?
Pateisiibaa jau nav ne pareizaa ne nepareizaa, ne sliktaa, ne labaa, ne ļaunaa.... vienkarši nav... to visu ir izdomaajusi aptrakusii cilveece, lai pakļautu pieradinātu un iegrožotu...
Briižiem sajuta, ka esmu apjozta ar elektroganu... nu gluži kaa neraatna ķeeve...
Kam jums un man tas?
Apturiet es gribu izkāpt.. un vairaak neko, tikai apturiet...
Varbuut iegadaaties mežonīgu aligatoru... un paraut viņu sev liidzi šajā mežoniigajaa dejā... varbuut viņš apturees manu karuseli.. varbuut... bet ko iesaakt, ja viņš sajutiis manu mežoniigo kaisli pret reptiļiem, abiniekiem un bezmugurkauliniekiem, citu prātiem nepieņemamu miilestiibu?
Nu ko man iesaakt ar sevi, nu ko?
Kaa man izkaapt?
Un kaads buus pieturas nosaukums? |