Mani nenogurdināmie lasītāji turpina izteikt dažāda veida un diemžēl arī pamatotu kritiku par manu cibu. Pēdējais ko dzirdēju - es rakstot pārāk daudz par mīlestību (procentuāli). Vox populi - vox dei, tāpēc mans šīsdienas ieraksts būs veltīts tīklai kartei, kas apstākļu sakritības dēļ atrodas blakus manai šībrīža interneta piekļuves vietai. Kāpēc šāda izvēle? Jo mīlestība ir tēma, kas ir 1)emocionāla 2)kopīga daudziem cilvēkiem 3) apskata nefizikālus lielumus, turpretī tīkla karte ir 1) emocionāli neitrāla 2) par to neinteresējas gandrīz neviens 3) tā ir patīkami izmērāma.
Tīkla karte, ko es šobrīd turu savās vēsajās rokās ir tipisks 20gs beigu un 21gs sākuma masveida produkts. Tā ir viegla, funkcionāla un cenas ziņā pieejama gandrīz jebkuram. Pamatne ir veidota no zaļa tekstolīta, kas pazīstams ikvienam, kas kaut reizi ir ielūkojies sava datora iekšās. To, ka tā ir tīkla karte, var noteikt, apskatot vietu, kur tā savienotos ar ļauno ārpasauli, ja tiktu izmantota - caurums ir ideāli piemērots tīkla vadam. Nezinātājam varētu arī palīdzēt baltā uzlīme "10/100M Fast Ethernet LAN Card". Netālu no iespraušanas vietas ir maza zaļa diodīte, kurai jānorāda savienojuma esamība. Blakus vietai, kur diodes kājiņas savienojas ar mātes plati ir redzams klasiskais diodes simbols, ko māca jau vidusskolā - pārāk sarežģīts, lai to aprakstītu ar vārdiem.
Vēl uz mikroshēmas ir čips, daudz mazu shēmas elementu, kā arī trīs muciņveida kondensatori, kas kā debesskrāpji paceļas augstu pāri datu ceļiem. Tiem es pievēršu īpašu uzmanību, jo atceros sen atpakaļ dzirdēto baumu, ka mītiskajā vietā Ikšķilē augstāk minētos kondensatorus ir iespējams apmainīt pret radiatoriem - tiem ar kuriem apsilda mājas, tāpēc laikam jau būtu jāsecina, ka tie ir īpaši vērtīgi. To kapacitāte ir 22 (mi)F, kas ir 22 reiz 10 celts mīnus sestajā. Tā ir visai normāla vērtība kondensatoram, jo pati mērvienība - Farāds ir nesamērīgi liela. Kāpēc tā? Mērvienību saskaņošanas dēļ SI sistēmā.
Pie mazajiem elementiem klāt ir apzīmējumi - visbiežāk R un C, kā arī kārtas numuri. Loģiski būtu pieņemt, ka tie apzīmē rezistorus un kondensatorus. Taču tur ir arī citi, man nesaprotami apzīmējumi - BD un J, kā arī dīvains ir fakts, ka es nemanu spoles apzīmējumu - L.
Šī mistērija droši vien arī paliks neatrisināta.
Ceru, ka visi paliks apmierināti, un necentīsies saskatīt šajā teksta gabalā vārgu mēģinājumu pat ne atdarināt, tad vismaz radīt līdzības iespaidu ar fragmentu no Borhesa "Bābeles bibliotēkas", kur autors aprakstīja fikcionālu un smalki sadistisku labirintu par pamatu izmantodams bibliotēkas telpu, kurā pats sēdēja. Uz to netieši varētu norādīt arī teksta virsraksts, kas ir nosaukums vienam no Borhesa literārā līdzinieka, latīņamerikāņu maģiskā reālisma pārstāvja, Gabriela Garsijas Markesa vēlīniem romāniem.
Varbūt tas tā arī bija domāts. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
