|
Aizvien biežāk man laboratorijas darbu secinājumos ir jāraksta "šobrīd par eksperimentāli visprecīzāk izmērīto vērtību tiek uzskatīta", nevis "teorētiski aprēķinātā vērtība ir".
Jautājums kāpēc fizikālās konstantes ir precīzi tādas, kādas tās ir, ir visai sarežģīts. Seklākā no atbildēm ir tāda, ka tās ir atkarīgas no mērvienību sistēmas. Tomēr tas neatbild uz jautājumu, kas notiktu, ja konstanšu vērtības būtu nedaudz savādākas tajā pašā mērvienību sistēmā. Pastāv uzskats, ka izmainot kādu no fundamentālajām konstantēm pavisam nedaudz, pasaule, kādu mēs to pazīstam, nevarētu eksistēt. Te gan uzreiz būtu jāpiesauc antropais princips - mēs eksistējam tāpēc, ka konstantes ir tādas, kādas viņas ir, nevis tāpēc, ka dievišķais pirksts ir tās pieskaņojis.
Fundamentālās konstantes ir savā starpā saistītas. Nedaudz precīzāk uzzinot vienu no tām, nākas pieskaņot pārējo vērtības. Tāpēc viena no tām ir pieņemta par fundamentālo no fundamentālajām konstantēm - gaismas ātrums ir zināms pilnīgi precīzi. Un sakarā ar to, ka metrs ir definēts kā attālums, ko gaisma noiet noteiktā laikā, mainīsies metra, nevis gaismas ātruma vērtība.
Šī īpatnība tikai uzsver to, cik nosacītā pasaulē mēs dzīvojam. Man ir iespaids, ka ne-fiziķi no fiziķiem gaida fundamentālu noteiktību.Skan: Madonna - Justify My Love |