| 6:41p |
!!!
Stāvu viesuļvētras centrā un vēroju kā man apkārt brāžas citu cilvēku dzīves - to likteņi un nolemtība. Tik ātri un spēcīgi, ka nespēju izsekot - kam un ko es vēl varu palīdzēt.
Tie brāžas man apkārt, un es cenšos tos izraut no melnā virpuļa ārā, bet ne vienmēr izdodas. Tad paliek skumji - sasodīti skumji, jo varbūt tomēr, ja būtu labāk pacentusies, es būtu spējusi palīdzēt arī viņiem.
Tie, kuri tikuši brīvībā, man uzsmaida un aizlaižas pret debesu zilgmi - tur gaisma un brīvības sajūta, tur viņiem ir labi.
Bet ... es taču varu vēl labāk pacensties. |